Pagājušajā gadā straujākais atalgojuma pieaugums bijis vidējos un lielos uzņēmumos, sasniedzot 6%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā atalgojuma pētījuma rezultāti.

Bet mazos uzņēmumos strādājošiem atalgojums audzis par 4%. Tikmēr vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā pērn palielinājusies par gandrīz 5%.

"CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš teica, ka vidējā alga vidējo uzņēmumu sektorā pērn bija 881 eiro, bet lielo uzņēmumu sektorā - 891 eiro. Pētījumā iegūtie dati arī ļauj secināt, ka lielākās algas ir starptautiskos privātā sektora uzņēmumos - 969 eiro un vietējos privātā sektora uzņēmumos - 799 eiro. Bet valsts un pašvaldību sektorā, tajā skaitā arī to kapitālsabiedrībās, atalgojums sasniedzis vidēji 700 eiro.

Kā secināts pētījumā, joprojām pastāv ievērojamas atšķirības vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem, kā arī dažādu biznesa sektoru uzņēmumu vidējo atalgojumu un tā pieaugumu gada laikā.

Analizējot atalgojumu pēc uzņēmumu pārstāvētā biznesa sektora, straujākais kāpums – par gandrīz 14% - pērn bija farmācijas un ķīmiskās rūpniecības un apdrošināšanas uzņēmumiem. Tikmēr augstākais vidējais neto atalgojums jau vairākus gadus vērojams tādos biznesa sektoros kā informācijas tehnoloģijas (IT) un finanses, bet zemākais – izglītība un veselības aprūpe. Lielākas algas ir vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem, kā arī kvalificētiem speciālistiem IT, finanšu, mārketinga, pārdošanas un inženiertehniskajā jomā.

Rīgā vidējais atalgojums bija 936 eiro, kas ir augstākais Latvijā, bet zemākais atalgojums bija Daugavpilī – 582 eiro. Bet vidējais atalgojums Kurzemē pērn bija 678 eiro, Zemgalē – 680 eiro, Latgalē – 594 eiro, Vidzemē – 649 eiro, bet Pierīgā un Jūrmalā – 865 eiro.

Kā prognozēja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, šogad atalgojuma pieaugums balansēs ap 5,5%. Nākamajos gados pieaugumu koriģēs iespējamās nodokļu politikas un minimālās algas izmaiņas, taču kopumā temps nekritīsies, jo to nosaka situācija darba tirgū, kur iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā sarūk.

"Par spīti labvēlīgām izaugsmes prognozēm, uzņēmumu fokuss joprojām būs uz izmaksu kontroli, kas pārskatāmā perspektīvā nezudīs, tādēļ vērojamā izmaksu efektivizācija ritēs, pārvērtējot darbinieku skaitu. Tāpat algu izmaiņas uzrādīs arī pieaugošās atšķirības starp reģioniem ar atšķirīgu ekonomisko aktivitāti un bezdarba līmeni," atzina Gašpuitis.

"Latvijas algu un atlīdzību pētījuma" metodoloģija ir kvantitatīvā aptauja un kvalitatīvā izpēte. Pētījums norisinājās plašākajā algu informācijas datubāzē Latvijā - "Algas.lv". Pētījuma dati tika iegūti no 2016.gada janvāra līdz 2016.gada decembrim, apkopojot informāciju par vairāk nekā 17 000 respondentu.

Papildus kvantitatīvajai metodei tika izmantota arī kvalitatīvā pētniecības metode, "CV-Online Latvia" personāla atlases projektu vadītājiem apzinot darba devējus un noskaidrojot piedāvāto atalgojumu šo uzņēmumu darbiniekiem dažādās amatu kategorijās.