Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) cer, ka, izstrādājot nākamā perioda nodokļu politiku, tajā tiks paredzēta tāda pati sistēma kā Igaunijā, uzņēmumu reinvestēto peļņu neapliekot ar uzņēmumu ienākuma nodokli.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone intervijā norādīja, ka konfederācija arī iesaka sākumā šādu režīmu attiecināt uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet uz lielajiem uzņēmumiem vēlāk, jo tiem pašlaik ir pieejamas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides par ieguldījumiem inovācijās u.c.
"Tas nav tikai banku, tas ir arī mūsu priekšlikums. Pie šī priekšlikuma mēs nonācām, kad sākām vērtēt, kādēļ Igaunijā, kur ir mazāks iedzīvotāju skaits, ir lielāks valsts budžets, lielākas vidējās algas. Tāpat tas izkristalizējās, kad pirms dažiem gadiem bija lieli uzņēmumu pārmetumi, ka bankas tos nefinansē, bet bankas teica, ka tām jau nav īsti ko finansēt, jo daudzi uzņēmumi nekvalificējas kredītu saņemšanai. Kad mēs analizējam situāciju, tad ko mēs ieraugām? Vidējam Latvijas uzņēmumam ir salīdzinoši mazs pašu kapitāls, zema likviditāte un faktiski nav peļņas. Iespējams, ka to visu bieži vien papildina arī dubultā grāmatvedība. Banku acīs šādi uzņēmumi automātiski nonāk augsta riska klientu lokā," pauda Meņģelsone.
Viņa arī atgādināja, ka Latvijas un Igaunijas uzņēmumu rentabilitātes rādītāji vēsturiski ir bijuši līdzīgi, bet atšķirības izteikti sāk parādīties tieši no tā brīža, kad Igaunijā tika ieviesta nodokļa nulles likme reinvestētajai peļņai.
"Ar šo motivācijas sistēmu [Igaunijas] valsts skaidri pateica: "Neņem ārā peļņu, ieguldi jaunos produktos, pakalpojumos, audzē savus muskuļus, esi finansiāli stiprs!". Arī ieņēmumu dienestam automātiski vairs šie uzņēmumi nebija jāapstrādā un ietaupījās laiks arī valsts pārvaldē. Savukārt mirklī, kad peļņa no uzņēmuma tiek izņemta, ir jāmaksā 20% ienākumu nodoklis. Tas skaidri parāda, ko valsts vēlas, jo nodokļu sistēma ir valsts saruna ar saviem iedzīvotājiem. Rezultāts ir tāds, ka Igaunijas uzņēmumi ar lepnumu uzrāda savu peļņu," sacīja Meņģelsone.
Viņa pauda, ka premjers ir paudis vēlmi, lai jaunās nodokļu sistēmas pamatnostādnes no 2018. līdz 2022.gadam pamatā būtu skaidras līdz nākamā gada aprīlim.
"Aicinām strādāt pie jaunas, konkurētspējīgākas nodokļu politikas, lai būtu vairāk nodokļu maksātāju, lai būtu vairāk investīciju. Lai to sasniegtu, mūsuprāt ir jāievieš uzņēmumu ienākuma nodokļa nulles likme un jāsamazina darbaspēka nodokļi, atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, kurš uz papīra izskatās labi, bet no tā nav nekāda efekta. Tā vietā labāk būtu saprātīgi celt neapliekamo minimumu, jo tad cilvēkiem paliks vairāk naudas kabatā nekā tagad. Tāpat nedrīkst pieļaut neprognozētu nodokļu likmju celšanu budžeta veidošanas procesā," rezumēja Meņģelsone.
"Attiecībā par reinvestēto peļņu vēl būs sarunu process un mēs ar premjeru esam vienojušies, ka līdz aprīlim mums vajadzētu nonākt līdz kopīgam redzējumam. Es arī ceru, ka neviens neliks šķēršļus šim procesam, kurš ir ļoti labi iesākts," norādīja LDDK ģenerālsekretāre.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likme Latvijā ir 15%.
