Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) ir bažas, ka iecerētais iesācējuzņēmumu jeb "start-up" darbības regulējums radīs tādus pašus konkurences kropļojumus kā savulaik mikrouzņēmumu nodoklis, atzina LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Tāpat darba devēji nav apmierināti, ka nākamā gada budžeta veidošanas procesā nav panākta vienošanās par solidaritātes nodokļa atcelšanu.
"Mēs ļoti vēlamies veicināt "start-up" uzņēmumu ienākšanu Latvijā, bet pašlaik Ekonomikas ministrijas piedāvātais modelis ar ļoti būtisku sociālo iemaksu atlaidi šādiem uzņēmumiem rada bažas par konkurences kropļošanu. Protams, ir paredzēts, ka uzņēmumiem, lai tie kvalificētos "start-up" nodokļu režīmam, būs jāiziet cauri ļoti nopietnam vērtējuma sietam. Tas ir labi un pareizi. Bet atšķirība darbaspēka nodokļos, kas būs jāmaksā IT iesācējuzņēmumam un jau strādājošam IT uzņēmumam, būs mērāma vairākās reizēs. Tas veicinās to pašu negatīvo situāciju, kāda bija ar mikrouzņēmumu nodokli, kurš bija domāts kā mazos uzņēmumus atbalstošs, bet aizgāja kā erozija. Mēs šobrīd brīdinām, ka līdzīga situācija var izveidoties arī ar šo iecerēto "start-up" nodokļu režīmu," uzsvēra Meņģelsone.
Ministru kabinets ir atbalstījis Ekonomikas ministrijas izstrādāto risinājumu par iesācējuzņēmumu jeb "start-up" regulējumu. Tostarp ir paredzēts, ka darbības sākumposmā "start-up" uzņēmumiem tiks radīta iespēja par katru nodarbināto veikt minimālo fiksēto mēneša maksājumu - divu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā, kas šobrīd ir 252 eiro. Vienlaikus uzņēmumam nebūs jāmaksā iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodoklis.
Tāpat LDDK nav apmierināta, ka valdība nav pildījusi augustā ar sociālajiem partneriem noslēgtās vienošanās punktu attiecībā uz solidaritātes nodokļa pārskatīšanu un nodoklis ir saglabāts arī nākamā gada budžeta likumu paketē.
"Iemesls, kādēļ mēs kritizējam solidaritātes nodokli, ir tas, ka tas tiek uzlikts algai un pēc būtības ir sociālais nodoklis. Tikko mums bija ļoti nepatīkama ziņa, ka Latvija ir piedzīvojusi kritumu Globālās konkurētspējas indeksā. Īpaši smags kritums šajā indeksā ir tieši punktā, kurš raksturo valsts spēju piesaistīt un noturēt augstas kvalifikācijas profesionāļus. Skaidrs, ka tas ir noticis pateicoties tieši šim nodoklim. Rezultāts ir tāds, ka daudzi augstas kvalifikācijas speciālisti no Latvijas ir aizbraukuši vai arī privātais bizness ir pielāgojies un izmanto viņu pakalpojumus citādāk," pauda Meņģelsone.
Viņa prognozēja, ka šo iemeslu dēļ arī šogad solidaritātes nodoklī plānotie ieņēmumi tiks iekasēti labi ja tikai puses apmērā.
Pēc LDDK domām gan vairs nav lielas nozīmes būtiski mainīt mikrouzņēmumu darbības regulējumu.
"Mēs vairs neredzam vajadzību veidot kaut ko ļoti sarežģītu un gradēt uzņēmumus, jo jau pagājušajā gadā ir pieņemts lēmums par obligāto minimālo sociālo iemaksu un pamazām tiek ieviesta sistēma, lai katrs mikrouzņēmuma darbinieks būtu kaut vai minimāli sociāli apdrošināts," atgādināja Meņģelsone.
Tomēr pēc viņas domām būtu jāmaina sistēma, kā vispār tiek uzskaitītas sociālās iemaksas, piesaistot uzskaiti nevis darba vietai, bet gan konkrētajam cilvēkam.
"Problēma ir ar darbu uz pusslodzi, kā arī gadījumiem, kad cilvēks strādā, bet brīvajā laikā viņam ir kāds privāts mazais bizness. Kādēļ viņam no šī mazā biznesa būtu jāveic sociālās iemaksas, ja tās par viņu ir samaksātas jau pamata darbavietā? Mūsuprāt, sociālās iemaksas ir jākontrolē nevis katrai darbavietai, bet gan katram cilvēkam. Sociālo iemaksu mērķis jau nav iekasēt maksimāli daudz nodoklī, bet gan, lai konkrētais cilvēks būtu sociāli apdrošināts. Ir jābūt elementārai IT sistēmai, kura atpazīst konkrētu cilvēku ar konkrētu personas kodu un par viņu veiktās sociālās iemaksas. Tas arī ir viss," sacīja LDDK ģenerālsekretāre.
