Latvijas uzņēmēju lielākās bažas - iekšējās biznesa vides nesakārtotība, secināts audita un konsultāciju pakalpojumu sniedzēja "PricewaterhouseCoopers" (PwC) veiktajā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju aptaujā.
Aptauja atklāj, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi - kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem, informē PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, piemēram, Latvijas uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.
Baltijas uzņēmēji ir vienisprātis, ka tuvākā gada laikā globālā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. Savukārt 66% aptaujāto Latvijas uzņēmēju ir piezemēti pārliecināti par mūsu valsts ekonomikas stabilitāti un to, ka tuvākajā gada laikā tā nemainīsies vai uzlabosies.
Baltijas uzņēmumu vadītāji dažādi raugās uz sava biznesa ieņēmumu pieauguma prognozi. Lietuva un Igaunija ir salīdzinoši optimistiska vidējā termiņā - 84% pārliecināti par pieaugumu, taču Latvijas uzņēmumu vadītāji ir nedaudz piesardzīgāki - nākamajos trīs gados ieņēmumu pieaugumu sagaida 76% aptaujāto.
Lai turpinātu biznesa attīstību, tuvāko 12 mēnešu laikā 75% Latvijas uzņēmēju plāno turpināt dabisku biznesa izaugsmi, kā arī samazināt esošās izmaksas (41%). Krietni mazāk - 26% respondentu - plāno sadarboties ar citiem, tostarp jaunajiem start-up uzņēmumiem.
Kā stratēģiski svarīgus noieta tirgus savam biznesam Latvijas uzņēmēji atzīmējuši kaimiņvalstis - Lietuvu, Igauniju un Krieviju, savukārt Igaunijas vadītāji - Somiju, Zviedriju un Latviju. Lietuvas uzņēmējiem vienlīdz svarīgas ir gan Skandināvijas, gan Baltijas valstis un Vācija.
No aptaujātajiem Latvijas uzņēmējiem 93% domā, ka tuvākajos trīs gados viņu nozarē konkurence pieaugs. Lai spētu saglabāt konkurētspēju, kā ļoti svarīgas aktivitātes tika nosauktas jaunu klientu un talantīgu cilvēku piesaiste, inovatīvu risinājumu, tehnoloģisku jaunumu ieviešana un integrācija esošajās sistēmās.
Lai spētu labāk sagatavoties nākotnes izaicinājumiem un nodrošināt konkurētspēju, uzņēmēji pašlaik lielākoties strādā ar klientu noturēšanu un esošo tirgu apzināšanu. Notiek talantīgu darbinieku rekrutēšana, investīcijas jaunajās tehnoloģijās, taču plānoto aktivitāšu sarakstā uzņēmēji min jaunu tirgu apgūšanu un investīciju palielināšanu kapacitātes paaugstināšanai, kā arī inovācijas un izpētes aktivitātes.
Jautājumā par sadarbību ar dažādām ietekmes pusēm lielākā daļa Latvijas uzņēmēju labprātāk izvēlas sadarboties ar biznesa asociācijām, klientiem un piegādātājiem. Vismazāk - ar konkurentiem, start-up uzņēmumiem un valsti (40%). Par biežāk minētajiem sadarbības iemesliem tiek nosaukta piekļuve jauniem klientiem un tehnoloģijām, visretāk - iespēja dalīties ar riskiem un piekļūt jaunām industrijām.
Jautājumā par riskiem un apdraudējumiem, kas var ietekmēt biznesa izaugsmi, uzņēmējus Baltijā vieno raizes par pārmērīgu regulējumu, nodokļa sloga palielināšanos un ģeopolitisko nenoteiktību. Latvijā vairāk satrauc nodokļu sloga palielināšanās (85%), Igaunijā pirmajā vietā ir nepārliecinoša ekonomiskā izaugsme (71%), savukārt, Lietuvā - citu valstu protekcionisms (64%).
Biznesa apdraudējumu sarakstā Baltijas valstīm kopīgas ir tikai raizes par kvalificēta darbaspēka pieejamību, taču Latvijas uzņēmumu vadītājus vēl būtiski satrauc kukuļošana un korupcija (75%) un uzticības trūkums biznesa kopumā (56%), Igaunijā - spēja reaģēt krīzes gadījumā (63%) un izmaiņas patērētāju paradumos (61%), savukārt Lietuvā tie ir jaunpienācēji tirgū (88%), kā arī piegādes ķēžu pārrāvumi (74%).
Jautājumā, kam jābūt valsts prioritāšu saraksta trijniekā, Baltijas valstu uzņēmēju redzējums ir - starptautiski konkurētspējīga nodokļu sistēma, prasmīgs un pielāgoties spējīgs darbaspēks un inovācijām labvēlīga vide. Pašlaik Latvijas uzņēmēju trīs galvenās prioritātes ir: starptautiski konkurētspējīga nodokļu sistēma (87%), cīņa ar ēnu ekonomiku (66%) un prasmīgs un pielāgoties spējīgs darbaspēks (52%), taču 2014.gadā tas bija galvenokārt, prasmīgs un pielāgoties spējīgs darbaspēks (82%), starptautiski konkurētspējīga nodokļu sistēma (68%) un darbaspēka laba veselība un labklājība (35%).
Aicināti novērtēt līdzšinējo valsts sniegumu dažādās jomās, uzņēmēji Latvijā salīdzinoši pozitīvi ir novērtējuši valsts centienus atbilstošas digitālās infrastruktūras uzturēšanā (44%), taču visvājāk ir novērtēta cīņa ar ēnu ekonomiku (93%) un starptautiski konkurētspējīgas nodokļu sistēmas izveide un uzturēšana (86%).
Vērtējot nodokļu sistēmu, 85% Latvijas respondenti pauduši atbalstu apgalvojumam, ka "administratīvā sloga samazināšana, pildot nodokļu saistības, ir tikpat svarīga kā likmju samazināšana", kā arī "nodokļus sistēmas stabilitāte ir būtiskāka nekā likmju samazināšana" - 68%. No aptaujātajiem 73% būtu gatavi sniegt Ieņēmumu dienestam plašāku informāciju par uzņēmumu, ja vien tas spētu samazināt ēnu ekonomiku valstī kopumā.
Līdztekus ekonomikas izaugsmes un apgrozījuma prognozēm uzņēmēji tika aicināti atklāt savas ieceres šim gadam saistībā ar darbinieku skaitu. Par spīti piesardzīgajam viedoklim par ieņēmumu prognozēm liela daļa Latvijas un arī Baltijas uzņēmēju ir apņēmības pilni palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt arī 45% Latvijas respondentu, turklāt 62% plāno palielināt darbinieku atalgojumu nākamo 12 mēnešu laikā.
PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja noritēja šā gada oktobrī un novembrī. Aptaujā piedalījās 123 dalībnieki no Latvijas, 93 no Igaunijas un 105 no Lietuvas. Aptaujā pārstāvēti uzņēmumi no teju visām lielākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā.
