Salīdzinot 2016. gada un 2015. gada datus par dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomu, paveras ļoti neiepriecinoša aina: iekšzemes pārvadājumu apjoms sarucis par 11,3%, starptautisko pārvadājumu apjoms – sarucis ar 14,1%. Samazinājušies arī citi rādītāji - eksporta kravu apjoms –par 34,7%, importa kravu apjoms –par 5,3%, kopējais tranzīta kravu apjoms –par 14,3%. Tranzīta apjoms caur ostām pērn bijis par 13,1% mazāks kā 2015. gadā, savukārt sauszemes tranzīts caur teritoriju – sarucis par 32,7%.
Vērtē Ivars Jakovels, Jelgavas domes deputāts.
Ja papētām ainu Rīgas ostā, arī tā nav iepriecinoša – 2016. gadā kopējais kravu apjoms no 40 055,8 t sarucis līdz 37 070,3 t, tātad par 7,5% mazāk.
Latvijas ostām un stividorkompānijām vajadzēja vairākus desmitus gadu, lai pierādītu mūsu ostu konkurētspēju un Latvijas kā tranzīta valsts pievilcību, savukārt tuvredzīgiem politikas veidotājiem pietika tikai ar dažiem nepārdomātiem lēmumiem, lai 2016. gadā mēs redzētu skaidru lejupslīdi. Ir skaidrs, ka atkal būs nepieciešami vismaz desmit gadi, lai spētu atjaunot kravu plūsmu 2014. gada apjomā.
Atbildīgās institūcijas, tostarp Satiksmes ministrija, skaidro, ka kravu apgrozījuma kritums saistīts ar to, ka Krievija konsekventi realizē savu ostu attīstības programmu. Jautājums – ja Krievija konsekventi realizē savu ostu attīstības programmu, kāpēc Latvija nevarētu konsekventi realizēt tālredzīgu un pārdomātu politiku tranzīta rādītāju uzlabošanā? Ministrijas pārstāvji uzsver, ka Latvija pašlaik lielāko uzsvaru kravu tranzīta jomā liek uz konteinerkravu piesaisti no Ķīnas un, ka Latvijai ir izredzes virzīt Ķīnas kravas Skandināvijas valstu virzienā. 2016. gada novembrī Latvijā tika sagaidīts testa kravas vilciens no Ķīnas, taču par jaunām kravām no šīs valsts ziņu vismaz pagaidām nav. Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejā pastāv viedoklis, ka Latvijai nevajadzētu paļauties uz būtisku kravu pieaugumu no Ķīnas. Ķīnu interesē sauszemes pārvadājumi uz Eiropu, bet diemžēl Latvijai cauri visdrīzāk lieli apjomi neies.
Paraugoties uz datiem un publicētajiem komentāriem, rodas iespaids, ka Satiksmes ministrija spēlē “tranzīta futbolu” – paraugās, kurā tranzīta nozarē ir mazāks kritums, un tad nāk klajā ar viedokli, ka šai nozarei, lūk, pašreizējos apstākļos ir jāuzņemas līdera loma.
Tranzīts ir nozare, kurā jāpieņem ilgtermiņa lēmumi, ņemot vērā prognozes, kas attiecas uz nākotni, turklāt jāņem vērā dažādi aspekti, piemēram, ekoloģija, ne tikai izmaksas. Kamēr ministrija iesaka koncentrēties uz dzelzceļu, Baltkrievija jau veic elektrifikāciju kaimiņvalsts Lietuvas robežas virzienā, to īstenojot sadarbībā ar ķīniešiem, kas nodrošina gan finansējumu, gan cilvēkus un iekārtas. Uzskatu, ka mums ir skaidri jāapzinās – Latvijas tranzīta nākotne ir konteinerkravās. Konteineru kravu apjomu palielināšana Latvijas ostās ir ļoti būtiska. Šādas prioritātes izvēli nosaka situācija pasaules transporta biznesā un politikā. Pasaules tendences liecina, ka konteineru kravām ir liels potenciāls – tas sniedz iespēju pārvadāt vērtīgas kravas, kā arī taupīt laiku, kas 21. gs. ir īpaši būtiski. Tāpat pastāv atpakaļkravu perspektīva pieaugošajam Ķīnas premium servisam - konteineram no Ķīnas, aizceļojot uz Eiropu un nogādājot preci, jebkurā gadījumā ir jānonāk atpakaļ Ķīnā, ja mēs spēsim nodrošināt, lai konteiners aizceļo atkal piepildīts, ieguvēji būs abas puses.
Konteineru pārvadājumi nodrošina kravas drošību - konteineru plombē klātbūtnē, bet konteinera atvēršana notiek pie klienta galamērķī, tāpēc iespējams pārvadāt ļoti vērtīgas kravas. Starptautiskie jūras kravu pārvadājumi ir pieprasīti plašam preču klāstam un ir īpaši pieprasīti kompānijām, kas nodarbojas ar ārvalstu aktivitātēm. Tā kā šādiem kravu pārvadājumiem izmanto speciāli aprīkotus konteinerus, to dažādība praktiski izslēdz transportējamo kravu veidu un apjomu ierobežojumus.
Ja spēsim domāt dažus soļus uz priekšu, tranzīta jomā būsim tikai ieguvēji. Nākotnē ir iespējams piesaistīt konteinerkravas gan no Ķīnas, gan Vidusāzijas, bet pirms tam ir jāizdara mājasdarbi - pārdomāta politika, elektrifikācija, darbs ar potenciāliem kravu nosūtītājiem, kam par piemēru kalpo pašreizējās iestrādes ar Jelgavas lidlauka attīstību caur konkrētu Ķīnas farmācijas milzi, kas vēlas palielināt savas produkcijas noietu ES, bet īpaši Ziemeļeiropas valstīs.
Vairāki nozares pārstāvji ir uzsvēruši, ka tranzīta nozarei ar kravu apgrozījuma kritumu varētu būt jārēķinās arī šogad, vienīgais mierinājums – ne tik strauju kā 2016. gadā. Tiek lēsts, ka kravu apgrozījuma samazinājums būs aptuveni 10%, domāju, ka arī šāds rādītājs ir pietiekami nopietns signāls, lai mainītu tranzīta politiku.
