Šā gada februāra beigās apgrozībā esošais krājobligāciju kopējais apjoms ir 5,14 miljoni eiro un pēdējā gada laikā tas praktiski nav mainījies, ziņots Valsts kasē.
Iedzīvotāju zemo interesi par krājobligāciju iegādi Valsts kase skaidro ar zemajām krājobligāciju procentu likmēm.
Patlaban krājobligācijām ar garāko un līdz šim populārāko ieguldījuma termiņu - desmit gadi - ir noteikta fiksēta procentu likme 1,2% gadā.
Krājobligāciju pārdošana Latvijā tika sākta 2013.gada jūnijā, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju tās iegādāties tīmekļa vietnē "www.krajobligacijas.lv".
Krājobligāciju emisija notiek katru darba dienu. Šos valsts vērtspapīrus var iegādāties tikai fiziskas personas. Ieguldījumus krājobligācijās pilnā apjomā garantē valsts, krājobligācijas ir zema riska ieguldījums, un tās iespējams dzēst pirms termiņa. Krājobligācijās ieguldītos līdzekļus ir iespējams mantot, ienākumi no krājobligācijām netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Vienas krājobligācijas nominālvērtība ir viens eiro. Minimālais iegādes apjoms - 50 eiro.
Krājobligācijām ir četri dzēšanas termiņi - seši mēneši, 12 mēneši, pieci gadi un desmit gadi.
Krājobligāciju fiksētā ienākuma likmes nosaka, ņemot vērā Latvijas kredītiestāžu piedāvātās termiņnoguldījumu likmes, valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru likmes un citus Valsts kases noteiktus kritērijus. Ja krājobligāciju termiņš ir līdz vienam gadam, fiksēto ienākumu izmaksā šo krājobligāciju termiņa beigās, bet krājobligācijām ar ilgāku termiņu fiksēto ienākumu izmaksā reizi gadā.
