Latvijā ir problēma ar kvalitatīvu automobiļu iepirkumu izstrādi, sacīja Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.
Taujāts, vai arī auto nozarē iepirkumos ir manāmas problēmas ar dempinga cenām, Rūtiņš atbildēja apstiprinoši. "Protams. Automobiļu iepirkumi gan atšķiras no servisa pakalpojumu iepirkumiem, kuros ar cenām manipulēt ir vieglāk. Automašīnai gala rezultātā jebkurā gadījumā noteikta summa ir jāmaksā, jo tā ir jāiepērk no ražotāja. Tomēr problēma ir un to var klasificēt divās grupās. Vai nu iepirkuma izsludinātājs ir nekompetents un nemāk izveidot kvalitatīvu iepirkumu, kā rezultātā, pats to bieži vien neapzinoties, "iepērkas". Vai nu ļoti apzināti iepirkums tiek būvēts tā, lai saņemtu kaut ko konkrētu, un tur tad nu ir redzami visādi brīnumi," klāstīja Auto asociācijas viceprezidents.
Viņš norādīja, ka patlaban ir populāri runāt par virzīšanos prom no zemākās cenas piedāvājuma uz saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu kā iepirkuma uzvarētāja noteikšanas kritēriju, taču daļā sabiedrības joprojām par šīm lietām ir maldīgs priekšstats. "Tagad tas ir ļoti populāri – iesim no zemākās cenas uz saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu! Taču kritēriji ir jānosaka abos gadījumos, un, kad tie ir ņemti vērā un izvērtēti, lēmums vienalga tiek pieņemts pēc zemākās cenas principa. Kvalitatīvā iepirkumā tehniskajiem kritērijiem vajadzētu būt ļoti precīziem un tirgum atbilstošiem. Savukārt ar punktiem nevajag vērtēt neko, ko var izteikt naudas izteiksmē. Ar punktiem nevajag vērtēt degvielas patēriņu, izmešu apjomu, servisa pakalpojumus un tamlīdzīgas lietas. Jāzina ir automašīnas paredzamais dzīves cikls, nobraukums utt, tad arī visu kopā var vienkārši saskaitīt. Jautājums tad ir tikai par to, kurā no scenārijiem ir ieinteresēts pats pasūtītājs?" skaidroja Rūtiņš.
Savukārt Auto asociācijas projektu vadītājs Pēteris Rubulis atzīmēja, ka problēmas ir saistītas ar to, ka bieži vien viena un tā pati persona veido iepirkumus gan automašīnām, gan darba cimdiem, gan pārtikai un šie iepirkumi tiek atvasināti no viena parauga. "Mums uz konsultāciju ir atnesuši arī iepirkuma paraugu rezerves detaļām, ko citādāk kā par detalizētu absurdu bija grūti nosaukt. Problēma ir tajā, ka iepirkuma sastādītājam ļoti bieži trūkst jebkādas izpratnes par iepirkuma priekšmetu un prasības vienkārši tiek no kaut kurienes kopētas," atzina Rubulis.
Savukārt Rūtiņš piebilda - jo mazāka ir struktūra, kura izsludina iepirkumu, jo mēdz būt lielākas problēmas. "Acīmredzot tas ir tieši tādēļ, ka trūkst cilvēkresursu un kompetences," teica asociācijaus viceprezidents.
