Taksometru pakalpojumu nozares pārstāvjus uztrauc, ka kopbraukšanas pakalpojumu ieviešana Latvijā veicinās negodīgu komercpraksi, liecina veiktā taksometru kompāniju pārstāvju aptauja.
Taksometru un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēja "Rīgas taksometru parks", kas strādā ar preču zīmi "Red Cab", komercdirektore Anita Pakalniece norādīja, ka 80% taksometru pārvadātāju, kuri darbojas pelēkās ekonomikas zonā, redzēs iespēju vēl labāk aiziet no ieņēmumu uzskaites.
"Nav šaubu, ka politiķi pārpratuši koplietošanas ekonomikas principus un nozīmi. Koplietot var savu mantu vai īpašumu, kā tas notiek, izmantojot interneta vietnes ("AirBnB", "ZipCar", "E-bay" u.c.) vai veidojot biedru grupas, kas apmainās savā starpā ar lietām vai pat naudu (līdzīgi padomju laikā bija pašpalīdzības kases). Par koplietošanu var uzskatīt arī līdzbraukšanu, ko šobrīd plaši izmanto jaunieši kaut vai ar "Facebook" starpniecību," skaidroja Pakalniece.
Pēc viņas paustā, "Uber" tāpat kā "Taxify" ir tikai lietotne taksometru izsaukšanai. Lietotnes piedāvā lielākās taksometru kompānijas Latvijā, turklāt tās izstrādātas vēl pirms "Uber" parādījās Sanfrancisko. Turklāt spēkā esošie likumdošanas akti paredz kārtību, kā taksometru pakalpojumi tiek sniegti un kā tiek veikti norēķini. "Jaunais koplietošanas regulējums šos pašus pārvadājumus nosauc par kopbraukšanu, un tam vairs nav nepieciešama ne licence, ne maksājumu reģistrēšanas ierīce, ne arī prasības, kādas tiek noteiktas autovadītājam, kas veic pasažieru pārvadājumus, un kādas tiek noteiktas transporta līdzekļa tehniskai uzraudzībai. Savukārt, aplikācija tiek nodēvēta par transporta tīkla platformu, kur notiks gan braucēju reģistrācija, gan norēķini. Un neviens mums, pārvadātājiem, šobrīd neiestāstīs, ka šis atbalsts tehnoloģiskām inovācijām uzlabos ekonomiku," norādīja Pakalniece.
Arī taksometru kompānijas "SSC Management", kas darbojas ar zīmolu "Taksi.lv", valdes locekli Raimondu Bušu uztrauc, ka jebkurš cilvēks, kurš nodarbojas ar taksometru pakalpojumiem, tagad varēs to darīt, nemaksājot nodokļus.
Vienlaikus Bušs norādīja, ka taksometru nozares apgrozījums ir 140 miljoni eiro, no kuriem nodokļos tiek samaksāti tikai 400 tūkstoši, kas nozīmē, ka 95% nozares nodarbojas ar ēnu ekonomiku.
Pēc viņa paustā, no vienas puses nozari cenšas sakārtot, no otras - Latvijas tirgū ļauj ienākt "Uber", kas darbojas ar citādiem nosacījumiem, un atkal nozare tiek "gremdēta". "Tikai šoreiz mēs gremdējam arī vietējos uzņēmējus, vietējo biznesu, vietējo darba devēju, lai izdabātu ārzemju kompānijai," teica Bušs.
Tāpat viņš skaidroja, ka Igaunijā ir ļāvusi "Uber" strādāt, bet ar nosacījumu, ka katrai mašīnai, kas sniedz pakalpojumu zem "Uber", ir taksometra licence. "Ar šādu norādi mēs to varam izdarīt, jo par katru dzelteno numuru "Uber" uzņēmēji [..] maksās patenta nodokli," pauda Bušs.
Savukārt taksometru kompānijas "Baltic Taxi" pārstāvis Jānis Naglis norādīja, ka, lai nodrošinātu visu iesaistīto un atbildīgo pušu pilnvērtīgu viedokļa uzklausīšanu, uzņēmums aicina izveidot darba grupu jautājuma kvalitatīvai atrisināšanai. Darba grupā jābūt pārstāvētām tādām organizācijām un institūcijām kā Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Autopārvadātāju asociācija, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts policija un Pašvaldību savienība.
"Lai izvairītos no nepārdomātiem lēmumiem, aicinām ekonomikas ministru [Arvilu] Ašeradena kungu uzņemties iniciatīvu, kā viņš to ir demonstrējis līdz šim, un sasaukt darba grupas pirmo sēdi. Tikai rūpīga iedziļināšanās un darbs ļaus pieņemt labāko lēmumu šādu pakalpojumu ieviešanai Latvijā. Šādu ceļu izvēlējušās arī Latvijas kaimiņvalstis, vērtējot kopbraukšanas un citu dalīšanās ekonomikas nozaru normatīvo regulējumu," skaidroja Naglis.
Pēc viņa domām, neiesaistot visas ieinteresētās puses, gan kopbraukšanas entuziasti, gan politiķi un daži valdības pārstāvji riskē pieņemt lēmumus, kas kaitēs Latvijas tautsaimniecībai un autopārvadājumu nozarei, kurai pat bez jauninājumiem ir nepieciešama rūpīga sakārtošana.
"Latvija noteikti vēlas izbēgt no situācijas, uz kādām norāda arī Eiropas Komisija, kad, piemēram, netiek iekasēti nodokļi par sniegtiem pakalpojumiem. Pretējā gadījumā arī citas pakalpojumu nozares, tai skaitā taksometru pārvadātāji, varēs atteikties no skaitītājiem, licencēm, dubultajām tehniskajām apskatēm un drošības pasākumiem pasažieru pārvadāšanai. Neiedziļinoties un sasteigti raujoties pieņemt grozījumus vienā šaurā normatīvā aktā, var nākties secināt, ka, piemēram, arī kandžas tecināšana un pārdošana, ja tai piesaista aplikāciju, var kļūt par "dalīšanās ekonomikas" sastāvdaļu," skaidroja Naglis.
