Jaunuzņēmumu darbības regulējumā vislielākās bažas ir par darbinieku sociālajām garantijām, šodien Saeimā notikušajā diskusijā ""Startup" jeb jaunuzņēmumi - panākumu atslēga Latvijas konkurētspējai Eiropā?" atzina eksperti.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) informēja, ka Latvija strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu ziņā Baltijas valstu vidū izskatās labi, tomēr Latvija atpaliek no Igaunijas. Ja Latvijā ir 240 strauji augošu uzņēmumi ar kopējo investīciju apjomu 108 miljoni eiro, tad Igaunijā šādu uzņēmumu skaits ir 420 ar kopējo investīciju apjomu 267 miljoni eiro.
Ašeradens norādīja, ka līdz šim Latvijā "startup" straujāku izaugsmi kavēja pētniecības un zinātnes ideju kapitalizācija, tāpēc Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas "Startup" uzņēmumu asociāciju izstrādāja Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma projektu, kam vajadzētu veicināt jaunu ideju kapitalizāciju.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauda atbalstu likumprojektam, jo Latvijai jādara viss, lai veicinātu jaunu un konkurētspējīgu uzņēmumu rašanos. Tajā pašā laikā LTRK pārstāvis pauda bažas, ka likumprojektā iekļautās normas, kas paredz būtiskus nodokļu atvieglojumus jaunuzņēmumiem, veicinās ekspertu aizplūšanu uz jaunuzņēmumiem.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leiškalns pauda atbalstu likumprojekta virzībai, tomēr LDDK ieskatā būtu godīgi, ja būtiski nodokļu atvieglojumi attiektos arī uz lieliem uzņēmumiem, kas ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat LDDK piedāvā nodrošināt jaunuzņēmumu darbiniekiem sociālās garantijas, kas patlaban nav paredzētas. Arī Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības pārstāve Irēna Liepiņa pauda viedokli, ka jaunuzņēmumu regulējumā ir jādomā par darbinieku sociālajām garantijām.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Andra Feldmane norādīja, ka, piešķirot nodokļu atlaides jaunuzņēmumiem, kādam par to arī būs jāmaksā. Viņa pauda bažas, ka šāda pieeja varētu atsaukties arī uz pašvaldību budžetu.
Savukārt Latvijas "Startup" uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Daniels Pavļuts uzsvēra, ka, neveidojot jaunuzņēmumiem labvēlīgu vidi, tehnoloģiju jomā strādājošie talanti pametīs Latviju, lai strādātu tehnoloģiju uzņēmumos citviet. Pavļuts nepiekrīt bažām par to, ka jaunuzņēmumu regulējums kropļos nodokļu vidi, jo likumprojekts ir precīzi tēmēts, šaurs instruments jaunuzņēmumu atbalstam.
AS "SAF tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs kliedēja bažas par to, ka esošo uzņēmumu darbinieki pametīs savas esošās darbavietas, lai stātos darba attiecībās ar kādu jaunuzņēmumu.
"Iesācējuzņēmumi neatņems darbiniekus tikai tāpēc, ka varēs samaksāt lielāku algu. Jaunuzņēmums darbiniekus nepārpirks, bet darbinieks no darba aizies tāpēc, ka viņam esošais darbs nepatīk. Ja kāds jaunzuņēmums no "SAF Tehnikas" aizvilinās kādu darbinieku, tad domāšu, ka jāatlaiž kāds nodaļas vadītājs, jo darbinieks nav bijis apmierināts ar darbu," piebilda Bergs.
Pēc Berga domām, jaunuzņēmumu darbību regulējošais likums ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk. "Ļaunākais, kas var notikt, ka visi paudīs atbalstu likumam, bet katrs individuāli paudīs savas mazās bažas. Rezultātā tiks sasaukta vairāku cilvēku darba grupa, kas nākamos piecus gadus rakstīs stratēģiju, kā labāk ieviest jaunuzņēmumu regulējumu. Aicinu neiet šo ceļu, jo tas ir bīstams," uzsvēra uzņēmējs.
Noslēdzot diskusiju, Ašeradens uzsvēra, ka jaunais regulējums attieksies uz 20 uzņēmumiem un aptuveni 160 darbiniekiem, tāpēc viņš noraida virkni iepriekš pausto bažu. "Jaunuzņēmumiem būs jāpierāda, ka viņi ir gatavi startēt globālā tirgū. Ja viņiem tas izdosies, valsts tautsaimniecība no tā tikai iegūs," uzsvēra Ašeradens.
Iepriekš ziņots, ka Saeima nodeva izskatīšanai komisijās Ekonomikas ministrijas izstrādāto Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma projektu.
Jaunā likuma mērķis ir ieviest atbalsta programmas jaunuzņēmumiem un tādējādi veicināt to veidošanos Latvijā. Koncepcijā norādītais sasniedzamais mērķis paredz ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumus un piesaistīt 120 augsti kvalificētus darbiniekus. Likumā iecerēts definēt, kas ir jaunuzņēmums, kādas ir tā pazīmes un kādas ir jaunuzņēmumu atbalsta programmas.
Likumprojektā paredzētie atbalsta pasākumi ir fiksēts maksājums, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs veic par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tas ir maksājums divu minimālo VSAOI apmērā - 2016.gadā tas ir 252,26 eiro, algas apmēram nepārsniedzot 4050 eiro mēnesī. Gadījumā, ja nodarbinātā alga pārsniedz 4050 eiro mēnesī, papildus tiek maksāts solidaritātes nodoklis. Fiksētais maksājums aizstāj VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokli par konkrēto darba ņēmēju.
Papildus darba ņēmējam plānots pienākums ar darba devēja starpniecību veikt iemaksas VSAOI valsts pensiju apdrošināšanai vai privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā, kas tiek aprēķinātas kā starpība starp darba ņēmēja algotā darbā aprēķināto bruto ienākumu algas aprēķināto VSAOI objektu un veikto fiksēto maksājuma objektu un solidaritātes nodokļa maksājumu minētajam darba ņēmējam. Minētais pienākums iestājas, ja darbinieks piekrīt, ka par to tiek veikts fiksētais maksājums.
Atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei paredzēta gadījumos, kad darba ņēmējs nepiekrīt, ka par viņu tiek veikts fiksēts maksājums. Patlaban atbalstu paredzēt piešķirt jaunuzņēmumam, kas atbilst noteiktām pazīmēm, plānotajā grantu programmā augstas kvalifikācijas darbinieku piesaistei.
Likumprojekts paredz riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumus ar mērķi veicināt tādu atbalsta programmas darbību, kas specifiski mērķēta uz jaunuzņēmumu veidošanos. Galvenais nosacījums kvalifikācijai ir tāds, ka likumā noteiktās personas pēdējo trīs gadu laikā veikušas ieguldījumu vismaz trīs jaunuzņēmumu pamatkapitālā 30 000 eiro apmērā katrā, bet ne vairāk par 200 000 eiro katrā, kas nepārsniedz 20% uzņēmuma pamatkapitāla apjoma.
Tāpat likumprojekts paredz gadījumus, kad jaunuzņēmums zaudē savas tiesības izmantot atbalstu, attiecīgi tam uzliekot pienākumu veikt nodokļu nomaksu vispārīgajā kārtībā.
