Jauniešu bezdarbs ir viena no izteiktākajām Latvijas strukturālās ekonomikas problēmām. Ik gadu liels skaits jaunu cilvēku kļūst par tā dēvētajiem karjeras bezdarbniekam. Uzņēmējdarbības veicināšana jauniešu vidū ir viens no šīs problēmas risinājumiem. Taču kā paši jaunieši raugās uz uzņēmējdarbību un vai redz sevī uzņēmēju potenciālu? Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja rāda, ka jauniešu vidū valda visai neviennozīmīgs uzskats par uzņēmējdarbību - vairāk nekā trešdaļa jeb 36% jauniešu vēlētos kļūt par uzņēmējiem, vēl trešdaļa gribētu, bet netic, ka tas varētu izdoties, turpretī trešdaļa nav domājuši, vai arī atzīst, ka tas viņus neinteresē. Jo tuvāk skolas absolvēšanai, jo attieksme pret iespējām uzsākt savu biznesu jauniešu vidū kļūst pozitīvāka. Kamēr šaubīgo īpatsvars paliek nemainīgs, tikmēr tuvojoties skolas absolvēšanai, samazinās skeptiķu skaits un pieaug potenciālo uzņēmēju īpatsvars.
Visbiežāk jaunieši vēlas uzsākt uzņēmējdarbību tādās jomās kā kultūra un izklaide (19%), tūrisms un ēdināšana (10%), kā arī mārketings (9%). Zīmīgi, ka puišu vidū populārākas ir nozares ar lielāku inovāciju potenciālu, piemēram, elektronika un telekomunikācijas (14%), turpretī meitenēm saistošāka šķiet izklaides un kultūras joma. Raudzīties uzņēmējdarbības virzienā jauniešus motivē tieši iespēja vairāk nopelnīt (56%), īstenot savu aizraušanos (50%), kā arī iespēja pašiem pieņemt lēmumus (48%). Savukārt mazāk nozīmīga šķiet iespēja veicināt tautsaimniecības attīstību (20%) un ar savu biznesa ideju mainīt pasauli (21%).
Taču jāatzīmē, ka uzņēmējdarbība nebūt nav populārākā studiju virziena izvēle pēc vidusskolas absolvēšanas. Tikai piecās no Latvijas augstskolām uzņēmējdarbības vadība šogad bijusi viena no pieprasītākajām studiju programmām ar lielāko pieteikumu skaitu - Rīgas Tehniskajā universitātē, Banku augstskolā, Vidzemes augstskolā, Ventspils augstskolā un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Iespējams, tas saistīts ar riskiem, ko jaunieši saskata savas uzņēmējdarbības uzsākšanā - iespēja pazaudēt visu biznesā ieguldīto naudu (67%), nemitīga problēmu risināšana (55%) un pārāk mazais Latvijas tirgus (54%).
Tāpat būtisks faktors, domājot par sava biznesa uzsākšanu, ir finansējums. Tieši naudas trūkums, pēc jauniešu domām, ir būtiskākais šķērslis, kas kavē savas biznesa idejas īstenošanu dzīvē (60%). Taču finansējuma iegūšanas iespējas jaunas uzņēmējdarbības sākšanai ir ļoti plašas - sākot ar dažādām grantu programmām, līdz mentoru klubiem un biznesa eņģeļiem. Te būtiskāka tomēr šķiet jauniešu atziņa, ka kopumā viņiem trūkst savu biznesa ideju (44%). Lai veicinātu jaunu uzņēmēju rašanos jauniešu vidū, skolēni uzskata, ka būtu jānodrošina iespēja apgūt un attīstīt uzņēmēja prasmes jau vidusskolā (52%), jānodrošina valsts atbalsts (48%), kā arī starta kapitāla pieejamība (48%). Savukārt ne tik lielu lomu uzņēmējdarbības sekmēšanā jaunieši piešķir ģimenei - salīdzinoši maz (22%) domā, ka uzņēmējdarbības zināšanu un gara nodošana no paaudzes paaudzē spēj būtiski ietekmēt vēlmi uzsākt savu biznesu.
Pasaules Bankas Doing Business pētījums liecina, ka Latvijā uzņēmumu dibināšana ir salīdzinoši vienkārša un izmaksu ziņā efektīva. Tas ir pamats pieaugošajai jauniešu interesei un gatavībai uzsākt uzņēmējdarbību. Atbalsts zināšanu un prasmju iegūšanai, kā arī mentoru padoms - tieši to iniciatīvas bagāti jaunieši sagaida ceļā uz sava uzņēmuma radīšanu.
