Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ar saviem instrumentiem un risinājumiem ienākusi visās tautsaimniecības jomās, sniedzot būtisku ieguldījumu kopējā valsts ekonomikas konkurētspējas veicināšanā, sacīja tehnoloģiju uzņēmuma "Datakom" valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks.
"Arvien straujāk modernās tehnoloģijas ienāk gan mūsu ikdienā, gan visu nozaru ikdienā. Piemēram, lauksaimniecības jomā pēdējos gados attīstījusies tāda niša kā precīzā biškopība, kas ar tehnoloģiju palīdzību aiztaupa cilvēkiem darbu, ļaujot interpretēt iegūtos datus un sniegt biškopjiem automatizētus un uzticamus padomus. Arī lopkopībā un agronomijā ir pieejamas tehnoloģijas, kas atvieglo cilvēku darbu, ļaujot attālināti uzraudzīt saimniecību un palielināt produktivitāti," sacīja Semeiks.
Viņš atzina, ka IT nozare gājusi uz priekšu arī eksportspējas ziņā. "Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares eksporta pakalpojumu apjoms pērnā gada trešajā ceturksnī, attiecībā pret to pašu laika periodu 2015.gadā, ir pieaudzis par 40%, kopumā sasniedzot 143,82 miljonus eiro. Varam būt gandarīti, ka IT nozarei ir trešā lielākā eksporta kapacitāte, taču tajā pašā laikā konkurēšana par to, kurš būs pirmais, jānoliek malā un jāveido sinerģija starp nozarēm," uzskata uzņēmējs.
"Vēlos uzsvērt, ka IT nozare pēc būtības nav kā mežrūpniecības, pārtikas vai zivsaimniecības nozare. Tā ir kā krosindustrija, kas ar saviem instrumentiem un risinājumiem ienākusi visās tautsaimniecības jomās, sniedzot būtisku ieguldījumu kopējās valsts ekonomikas globālās konkurētspējas veicināšanā. Tas, ka virzība notiek gan valsts, gan privātajos sektoros, ir apsveicama," atzina Semeiks.
Viņš arī norādīja, ka, lai arī tendences par IT rīku izmantošanu uzņēmējdarbībā uzrāda augšupejošu līkni, vēl aizvien manāma visai konservatīva reakcija no uzņēmēju puses. Viņš aicināja uzņēmējus saprast, ka IT risinājumi uzņēmumam dod jaunu skatījumu biznesā – kā samazināt izdevumus, jaunus veidus, kā optimizēt savu biznesu. "Tāpat tas sniedz spēcīgu augsni inovāciju radīšanā un eksportspējas veicināšanā," viņš piebilda.
Runājot par nākotnes tendencēm, Semeiks uzskata, ka datu ekonomika ir joma, kas šobrīd strauji attīstās, un Latvija var veidot datos balstītas ekonomikas un pārvaldes zīmolu, popularizējot Latvijā radītos risinājumus un tehnoloģijas eksporta tirgos. "Februāra sākumā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar valsts institūcijām un nozares uzņēmumiem parakstīja memorandu "Par kopīgiem mērķiem Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā", kas ir būtisks solis, lai radītu pamatu modernākas valsts pārvaldes veidošanā," uzskata Semeiks.
"Kontekstā ar darbu pie valsts pārvaldes attīstīšanas, vēlos izcelt "latvija.lv" datu apkopojumu par 2016.gadu - ir pieaudzis e-pakalpojumu lietotāju skaits. Unikālo lietotāju skaits no 2008.gada līdz 2016.gadam sasniedzis 700 000, bet e-pakalpojumu uzsākšanas reižu skaits sasniedzis 125 miljonus. Tas rāda, ka esam uz pareizā ceļa, taču nedrīkstam apstāties pie sasniegtā," uzsvēra uzņēmējs.
Viņš arī norādīja, ka uzņēmumiem ir jāizmanto šeit pieejamā IT infrastruktūra kā tramplīns tālākā attīstībā. "Tāpat svarīgi veicināt Latvijas zinātnieku un augstskolu sadarbību ar uzņēmumiem šādu risinājumu veidošanā un nepieciešamo speciālistu sagatavošanā. Tieši jaunie un kvalitatīvie IT speciālisti būs Latvijas nākotne," prognozēja Semeiks.
