Igaunijas Nodokļu un muitas departaments plāno visus robežšķērsošanas punktus aprīkot ar videokamerām, kas fiksē automašīnas reģistrācijas numura zīmi, tādā veidā pastiprinot cīņu pret plašu alkohola ievešanu no Latvijas.
Par to, atsaucoties uz laikrakstu "Postimees", pirmdien vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.
Vienlaikus Nodokļu un muitas departaments vēlas panākt likuma grozījumus, kas ļautu starp cilvēkiem, kas pār robežu ieved Latvijā iegādātus alkoholiskos dzērienus, atklāt tos, kas pēc tam tos pārdod tālāk Igaunijā.
Katrs pieaugušais, kas Igaunijā ierodas no citas ES dalībvalsts, savām vajadzībām drīkst ievest līdz 110 litriem alus, līdz 90 litriem vīna un līdz desmit litriem stipro alkoholisko dzērienu, kā arī 20 litrus citu alkoholisko dzērienu, kuros alkohola saturs nepārsniedz 22%.
Igaunijas Nodokļu un muitas departaments gatavojas situācijai, kad alkohola akcīzes nodokļa pieauguma Igaunijā dēļ veidosies nelegāli tīkli, kuros tiks tirgots no Latvijas ievests alkohols.
Pagājušajā nedēļā muitas darbinieki aizturēja kravas automašīnu, kuras vadītājs Latvijā bija iegādājies pusotru tonnu alus. Viņš apgalvoja, ka to plāno piegādāt Somijā. Viņu tur aizdomās par plāniem Somijā pārdot Latvijā iegādāto alu, jo tā cena ir divas reizes augstāka nekā Latvijā.
Šogad februārī Igaunijā akcīzes nodoklis alkoholam tika paaugstināts par 15%, bet tuvāko gadu laikā plānots turpināt celt akcīzes nodokli alkoholam. Tas gan Igaunijā izpelnījies alkohola ražotāju un tirgotāju kritiku.
Saistībā ar alkohola cenas pieaugumu Igaunijā arvien vairāk tās iedzīvotāju šķērso robežu un alkoholiskos dzērienus iegādājas Latvijā, kur tie ir krietni lētāki.
Tādējādi Igaunijas valsts budžets zaudē ieņēmumus un tiek norādīts, ka netiek sasniegts mērķis ar augstiem nodokļiem mazināt alkohola patēriņu valstī.
