Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums nodokļu reformas kontekstā celt akcīzes nodokli radīs vairākus nozari graujošus riskus, sacīja degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes loceklis Jānis Priedītis.

''FM izstrādājusi priekšlikumu paaugstināt akcīzes nodokli no 2018.gada, lai kompensētu plānotās nodokļu politikas reformas radīto iztrūkumu. Ir saprotama valdības rīcība nodokļu iztrūkumu aizstāt ar citu nodokļu celšanu, taču degvielas nozares pārstāvji saskata vairākus nozari graujošus riskus šādu likumdošanas aktu izmaiņu īstenošanā,'' pauda Priedītis.

Pēc viņa teiktā, analizējot Igaunijas piemēru, kur akcīzes nodokļu paaugstinājumu sāka 2016.gadā un turpināja šā gada sākumā, vietējie tirgotāji zaudēja lielu daļu klientu, kas degvielu sāka iegādāties kaimiņvalstīs, tostarp Latvijā, radot pārdošanas apmēru kāpumu Latvijā gan biznesa, gan privāto klientu segmentā.

''Īstenojot FM virzītās akcīzes nodokļa izmaiņas, benzīna cena no nākamā gada var pieaugt par vairāk nekā 3,4 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegvielai par vairāk nekā 3,7 eiro centiem litrā, neņemot vērā globālās naftas tirgus izmaiņas un degvielas iegādes cenu, ko ir grūti prognozēt. Plānotais akcīzes nodokļa pieaugums Latvijā var rezultēties ar pārdotā degvielas apmēra samazinājumu, jo klienti, kam tas būs iespējams, it īpaši pierobežā, degvielu sāks iegādāties ārpus Latvijas. Turklāt tiks zaudēta arī daļa Igaunijas klientu, kas šobrīd paaugstinātās degvielas cenas dēļ degvielu iegādājas Latvijā,'' skaidroja "Virši-A" valdes loceklis.

Viņš uzsvēra, ka tādējādi Latvijas degvielas tirgus cenas kļūs mazāk konkurētspējīgas un kravu pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kā arī privātpersonas varētu izvēlēties degvielu uzpildīt Lietuvā, ja Lietuvas likumdošanas aktos netiks veiktas līdzvērtīgas izmaiņas.

''Lielākie ieguvēji no akcīzes nodokļa izmaiņām pārējās Baltijas valstīs būs Lietuvas uzņēmēji un valsts, tādēļ ir ļoti būtiski izsvērt šī nodokļa celšanas nepieciešamību un iespējas, vērtējot to ne tikai Latvijas mērogā, bet Baltijas valstu kontekstā,'' piebilda Priedītis.

Jau vēstīts, ka FM nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 23% līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.

FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% UIN sadalītajai peļņai.

Ieguvumus no darba spēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017.gadā - 910,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga sastādītu 680,9 eiro.

Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.

FM rosinātās izmaiņas kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, 0% likmi reinvestētajai peļņai un noteikt 20% likmi peļņas sadales brīdī. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme nodokļu reformas ietvaros tiek saglabāta 21%, tomēr plašāk plānots ieviest t.s. reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī samazināt PVN slieksni. Tāpat FM iecerējusi diskutēt par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, izsvērt azartspēļu un izložu nodokļa pieaugumu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) regulējumā likt lielāku uzsvaru uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.

FM izstrādājusi arī priekšlikumus attiecībā uz MUN un patentmaksām. Ministrija rosina saglabāt MUN regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā, MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi. T.s. dzīvesstila uzņēmumiem rosināts uzlabot patentu maksas režīmu, to padarot vienkāršāku.

Arī autoratlīdzībām paredzēts noteikt IIN likmi 20% apmērā, bet 5% būtu papildus jāiemaksā sociālajā budžetā pensijas apdrošināšanai.