Saeimas deputātu lēmums aizliegt pildīt un tirgot vieglo alu līdz 5,8% divu litru plastmasas pudeļu (PET) iepakojumā varētu rezultēties ar ražotņu pārcelšanu uz kaimiņvalstīm, turklāt pastāv liels risks, ka atsevišķas alus darītavas slēgs ražošanas līnijas, samazinot darbinieku skaitu, norādīja Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Viņa atzina, ka PET iepakojuma pildīšanas līniju pārveide un pielāgošana jaunajām prasībām nebūs vienkārša un lēta. Lielākās alus darītavas un darba devēji, kuru īpašnieki ir ārvalstu kompānijas, Baltijas valstis uztver kā vienu tirgu, tādēļ investīcijas ražotnēs plāno visām Baltijas valstīm vienoti.
"Piemēram, Lietuvā jau patlaban ir PET pildīšanas iekārtas mazāka tilpuma iepakojumam, un to ražošanas jaudas ir pietiekamas, lai apkalpotu arī Latvijas tirgu. Līdz ar to ir ļoti liela varbūtība, ka alus darītavu īpašnieki izvērtēs iespēju pārcelt alus pildīšanu uz kaimiņvalsti, jo finansiāli tas ir daudz izdevīgāk," norādīja Šure.
"Rezultātā Latvijā zaudēsim ne tikai ražošanas jaudas, bet arī darbvietas un nodokļu ieņēmumus, jo alu vairs nebrūvēs un nepildīs Latvijā, bet kādā no kaimiņvalstīm, kā rezultātā vēl vairāk palielināsies arī importa alus īpatsvars Latvijas tirgū," piebilda asociācijas vadītāja.
Viņa arī atzina, ka asociācija atbalstīja deputātu priekšlikumu aizliegt stiprā alus - virs 5,8% - pildīšanu un tirgošanu divu litru iepakojumā, taču ir kategoriski pret šāda veida ierobežojuma attiecināšanu arī uz vieglo alu.
"Aizliegums pildīt vieglo alu PET iepakojumā no alus darītājiem prasīs lielas investīcijas, ko tie šā brīža ekonomiskajā situācijā, kad alus tirgus pēdējos četrus gadus krītas no 3% līdz pat 7% gadā, nevar atļauties. Turklāt šāds aizliegums negatīvi ietekmēs arī uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus," norādīja Šure.
Latvijas alus darītāji ir arī neizpratnē, kādēļ Saeimas deputāti neatbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iepriekš atbalstīto priekšlikumu, kur bija panākts kompromiss, kas apmierināja gan lielāko daļu politiķu, gan ražotājus, bet gan deva priekšroku tam priekšlikumam, kas neguva pārliecinošu atbalstu komisijā un kam nepiekrita arī ražotāji.
"Grūti komentēt, kādēļ vairākums deputātu neņēma vērā atbildīgās komisijas un ražotāju priekšlikumu, par kuru bija panākts kompromiss, proti, divu litru PET iepakojuma aizliegums tikai alum, kas stiprāks par 5,8%, neattiecinot to uz visu alus segmentu. Tas kārtējo reizi apliecina, ka uzņēmējiem ir faktiski neiespējami rēķināties ar politiķu solījumiem un plānot savu darbību ilgtermiņā. Diemžēl šī situācija arī rāda, ka daļa politiķu šo jautājumu skata ļoti šauri un neapzinās, kā tas var ietekmēt visu nozari. Izmaiņas nerisinās arī alkohola patēriņa problēmu, jo tās cēlonis jau nav alus PET iepakojumā. Šobrīd izveidojas absurda situācija - 6% stipru alu nevarēs pildīt pat viena litra PET pudelē, kamēr degvīnu bez problēmām varēs nopirkt viena litra iepakojumā," rezumēja Šure.
Saeima šonedēļ otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas faktiski paredz aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus plastmasas pudelēs, kuru tilpums lielāks par vienu litru.
Šāds ierobežojums attieksies uz alu, raudzētiem dzērieniem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko ražo, sajaucot kopā vairākus alkoholiskos dzērienus. Savukārt tos nepiemērot varēs tad, ja iepakojums izgatavots no stikla, keramikas, koka vai metāla, kā arī gadījumos, ja šos dzērienus tirgos ražošanas vietās. Uz vīnu ierobežojumi neattieksies.
Plānots, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2017.gada 1.septembrī. Parlamentam gan vēl šie likuma grozījumi būs jāskata trešajā lasījumā.
Latvijas Alus darītāju asociācijā ietilpst AS "Aldaris", AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa" u.c.
