Pasaules lielākais bezalkoholisko dzērienu ražotājs "Coca-Cola" slēgs savu ražotni Lietuvā, Alītas pilsētā, kas darbojusies kopš 1994.gada, un atlaidīs 80 no 90 tās darbiniekiem, ceturtdien paziņojusi "Coca-Cola HBC Lietuva".
Kā uzskata eksperti, šis lēmums varētu būt skaidrojams ar nelabvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, augstiem darbaspēka nodokļiem un neelastīgām darba attiecībām.
Eksperti norāda, ka ārvalstu investoru aiziešanu no Lietuvas varēja sekmēt varas iestāžu nevēlēšanās operatīvi un efektīvi risināt uzņēmējdarbības problēmas. Iespējams arī, ka Lietuva zaudējusi konkurences cīņā ar Poliju, kur šai kompānijai ir lielākas un efektīvākas rūpnīcas.
"Protams, Lietuvai investoru aiziešana nav laba zīme," atzinusi ārvalstu investorus vienojošās asociācijas "Investuotoju forumas" ("Investoru forums") vadītāja Rūta Skīriene. "Nezinu, kas slēpjas aiz šāda lēmuma, vai tā bijusi stratēģija. Rodas jautājums, kas viņiem nebija pa prātam, ja viņi aiziet uz Poliju. Darbaspēka izmaksas Lietuvā tomēr ir zemākas, tātad ir citi apsvērumi."
Pēc viņas teiktā, par Lietuvas valdības nespēju uzlabot biznesa vidi liecina liberālāka Darba kodeksa neesamība un arī kopumā Lietuvā nejūt vēlmi šo vidi uzlabot.
Kā ziņots, jūnijā Lietuvas Seims pieņēma jaunu Darba kodeksu, bet prezidente Daļa Grībauskaite izmantoja veto tiesības, lai jauno kodeksu bloķētu, uzsverot, ka tas pietiekami negarantē darba ņēmēju tiesības un tiesiski nostiprina darba devēju dominējošo stāvokli. Viņa ieteica veikt parlamenta pieņemtajā tekstā virkni grozījumu, paužot bažas, ka pašreizējā redakcijā Darba kodekss veicinātu sociālo atstumtību un vairotu spriedzi sabiedrībā, pavērtu jaunus ceļus ēnu ekonomikai, sekmētu emigrāciju un ieprogrammētu sabiedrībā neuzticēšanos valstij.
Pirms nedēļas premjerministrs Aļģirds Butkevičs pirmo reizi pieļāva iespēju, ka politiķi, tuvojoties oktobrī gaidāmajām Lietuvas Seima vēlēšanām, varētu nolemt atstāt spēkā veco kodeksu.
"Tātad viņiem neder kaut kādi uzņēmējdarbības apstākļi, un viņi dodas turp, kur viņiem ir pa prātam. Nav katrā ziņā jādomā, ka Polijā tirgus ir lielāks, bet Lietuvā - mazāks. Arī Lietuvā ir tādi starptautiskie ražotāji, kas ražo Eiropas tirgum. Jāskatās, kas viņiem nepatīk - varbūt nodokļi, varbūt nodokļu administratori, varbūt konkurences apstākļi nav vienādi," spriedusi Skīriene.
"Coca-Cola HBC Lietuva" ir "Investuotoju forumas" biedre. Asociācijas vadītāja solījusi, ka tiks mēģināts no kompānijas vadītājiem izdibināt, kādēļ nolemts rūpnīcu slēgt.
SEB bankas prezidenta padomnieks Gitans Nausēda aģentūrai paudis viedokli, ka "Coca-Cola" lēmumu varēja noteikt pieaugošās darbaspēka izmaksas, ko Lietuva "nekādā veidā neamortizē".
"Cilvēku ieņēmumi sāk augt straujāk nekā daudzās citās valstīs, un mēs sākam tuvoties Rietumu standartam, bet no uzņēmējdarbības viedokļa pastāv darbaspēka izmaksas, kurām dažviet ir būtiska loma un kuras nosaka uzņēmuma konkurētspēju. Saprotot, ka darbaspēka trūkums ir objektīvs faktors, kas turpinās celt darbaspēka cenu, mums pietrūkst valdības soļu, kā uzņēmējiem darbaspēku padarīt lētāku un pievilcīgāku, vienlaikus neapturot algu pieaugumu," viņš spriedis.
Kā iespējamo risinājumu ekonomists minējis darbaspēka nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" iemaksu samazināšanu, bet piebildis, ka pēdējos gados šai virzienā nekas būtisks nav paveikts. Pēc viņa teiktā, ir gan noteikti apdrošināšanas iemaksu maksimālie apmēri, bet tie ir tik augsti, ka "faktiski neskar 99,5% strādājošo". Arī Nausēda iestājies par liberālāka Darba kodeksa nepieciešamību.
Ārvalstu investīciju attīstības aģentūras "Investuok Lietuvoje" ("Investē Lietuvā") ģenerāldirektors Mants Katins savukārt "Coca-Cola" aiziešanu sliecas skaidrot ar vēlmi optimizēt ražošanu un ar konkurences priekšrocībām, ko sola Polija kā krietni vien lielāks tirgus. Viņš piebildis, ka Alītā paliek ražošanas ēka, kurā varēs iekārtoties cits darba devējs ar vietējo vai ārvalstu kapitālu.
Alītas mērs Vītauts Grigaravičs izteicis cerību, ka pilsēta sagaidīs jaunus investorus. Viņš pastāstījis, ka Alītā jau ciemojušies uzņēmēji no Lielbritānijas, kas sākot apsvērt iespēju pārcelt uz Lietuvu ražošanu no Ķīnas. Interese esot jūtama arī no pašas Ķīnas un Japānas uzņēmēju puses.
Mērs pastāstījis, ka "Coca-Cola" reģionālie vadītāji aiziešanu no Lietuvas skaidrojuši ar vēlmi optimizēt darbību, kas šobrīd esot pārlieku izkaisīta.
Viņš piebildis, ka Alītā paliks "Coca-Cola" pārdošanas nodaļa, bet Kauņā - arī loģistikas bāze, savukārt ražošanas telpas, kas ir labā stāvoklī, kompānija gatavojas pārdot, un tās varētu nopirkt tuvējais alkohola ražošanas uzņēmums "Alita".
Tikmēr kompānijas preses sekretāre Gabriele Šerēniene pastāstījusi, ka Lietuvas tirgum paredzētie dzērieni tiks importēti no Polijas.
Ražošanu Alītā kompānija sāka 1994.gadā, bet 2010.gadā, slēdzot rūpnīcu Igaunijā, ražošana Lietuvā tika paplašināta. Saskaņā ar tirgus izpētes kompānijas "Nielsen" datiem Lietuvā "Coca-Cola" aizņem 16% bezalkoholisko dzērienu tirgus.
Pērn "Coca-Cola HBC Lietuva" ieņēmumi sasniedza 51,607 miljonus eiro jeb par 1,4% vairāk nekā 2014.gadā, bet kompānijas tīrā peļņa pieauga 2,3 reizes - līdz 2,668 miljoniem eiro.
