Finanšu tehnoloģiju (fintech) industrija ir laboratorija, kas atlasa labākos un izdevīgākos risinājumus, kurus pēc tam bankas var izmantot, pašas turpinot darboties kā infrastruktūras nodrošinātājas, uzskata investīciju baņķieris, "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.
Pasaules tendence ir viennozīmīga: ikdienas digitālie finanšu pakalpojumi, sākot ar maksājumiem līdz pat aktīvu pārvaldīšanai, aizvien vairāk pāriet uz "mazajiem ekrāniem", proti, mobilo vidi un aizvien lielāka nozīme ir alternatīvām finanšu tehnoloģijām.
Latvijā šobrīd mobilo finanšu pakalpojumu jomā nav izteikta līdera - internetbanku jomā tāda ir "Swedbank", skaidro Rungainis. Tādējādi šis sektors ir pietiekami "gards kumoss", kurā nopietni spēkosies gan bankas, gan moderno finanšu tehnoloģiju attīstītāji.
Protams, komercbankas attīsta jaunākās paaudzes pakalpojumus, piemēram, bezkontakta maksājumu kartes, lietotnes telefonos, taču tām būs nopietni jādomā par stratēģiju, kā sadarboties ar finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem.
"Jāņem vērā, ka finanšu tehnoloģiju uzņēmumi ir orientēti uz konkrētas problēmas risinājumu, nevis uz ilgtermiņa attīstību. Savukārt bankas ir konservatīva industrija, kas "pievāc" labāko, kas ir pieejams," atzīst Rungainis.
Iespējamie attīstības scenāriji ir vairāki: vai nu bankas pakāpeniski pārveidojas par infrastruktūras uzņēmumiem, kas faktiski nodrošina vidi dažādiem finanšu pakalpojumiem, vai arī pārpērk un integrē savās sistēmās labākos fintech risinājumus.
Šāda sadarbība veicinātu kopējo finanšu nozares attīstību, jo šobrīd iekšzemes banku pakalpojumu tirgū lielākoties netiek piedāvāts nekas tāds, kas jau nebūtu pieejams citās Ziemeļvalstīs.
"Mēs zināmā mērā esam kļuvuši par finanšu pakalpojumu nomali, jo iekšzemes banku pakalpojumus esam atdevuši skandināviem un lielā mērā esam atkarīgi no šo banku ieviestajām inovācijām. Tā ir problēma, kuru ir jārisina," atzīst investīciju baņķieris.
Par perspektīviem Latvijas finanšu tehnoloģiju projektiem eksperti atzīst analītisko rīku "Nordigen", pārskaitījumu lietotni "Monea", tehnoloģisko risinājumu aģentūru "UX Desing Agency", kredītu platformas "Mintos" un "Twino". Tiesa, Latvijas fintech projektu problēma ir nelielais Ziemeļvalstu tirgus. Tādējādi tiem ir jāspēj piedāvāt Eiropas, vai vēl labāk - globālajam tirgum pievilcīgi risinājumi.
