Uzņēmumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir tiesības aizliegt darbiniekiem valkāt uzkrītošus politiskus vai reliģiskus simbolus, tostarp, tradicionālos musulmaņu sieviešu galvas lakatus, otrdien nolēmusi ES Tiesa.
Tiesa atzina, ka uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi, kas aizliedz šādu simbolu nēsāšanu, nav uzskatāmi par "tiešu diskrimināciju.
ES Tiesas spriedums attiecas uz 2003.gada lietu, ko Beļģijā ierosināja musulmaniete Samira Ačbita.
Ačbita vērsās tiesā pret apsardzes firmu G4S, kurā viņa strādāja.
G4S tolaik bija spēkā nerakstīta norma, ka darbinieki darba vietā nedrīkst nēsāt uzkrītošus politiskus vai reliģiskus simbolus, lai tādējādi neradītu pamatu šaubām par neitrālu attieksmi pret uzņēmuma klientiem.
2006.gada aprīlī Ačbita darīja darba devējiem zināmu savu vēlmi turpmāk darbavietā valkāt musulmaņu tradicionālo galvas lakatu, bet viņai tas netika atļauts.
Pēc tam uzņēmums aizliegumu iekļāva arī rakstiskajis iekšējās kārtības noteikumos. Ačbita, kura negribēja atteikties no sava nodoma, tika atlaista un vērsās tiesā, apsūdzot G4S diskriminācijā.
ES Tiesa norādīja, ka ES tiesību normas aizliedz diskrimināciju reliģiskās piederības dēļ, bet secināja, ka G4S rīcība bijusi balstīta vienlīdzīgā attieksmē pret visiem darbiniekiem.
"Tātad ar šādu iekšējās kārtības noteikumu nav noteikta uz reliģiju vai uzskatiem balstīta atšķirīga attieksme," secināja tiesa.
Reliģisku simbolu nēsāšana, sevišķi musulmaņu galvas lakatu valkāšana ir aktuāls jautājums Eiropā, un vairākas valstis, tostarp Austrija, apsver iespēju aizliegt publiskās vietās valkāt šādus lakatus.
