Atalgojums mazumtirdzniecībā ar katru gadu pieaug, taču kāpums varētu būt straujāks, ja to nebremzētu lielais ēnu ekonomikas īpatsvars ekonomikā un zemā produktivitāte valstī kopumā, norāda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.
Sasakaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, LPTA biedru uzņēmumi vidēji saviem darbiniekiem maksāja par 20 - 50% lielākas stundu likmes nekā vidēji citos mazumtirdzniecības uzņēmumos. "Neskatoties uz būtiski lielākām algām un tādiem papildu labumiem kā apdrošināšana, mūsu asociācijas biedru uzņēmumi Rimi Latvia, Narvesen Baltija un Maxima Latvija saskarās ar grūtībām piesaistīt jaunus darbiniekus. Cilvēki Latvijā nereti izvēlas nedaudz lielāku algu aploksnē, nevis sociālās garantijas un drošību nākotnē," komentē Noris Krūzītis.
Ir jāņem vērā, ka darbaspēka izmaksas ir viena no būtiskākajām uzņēmumu izdevumu pozīcijām, kam ir liela ietekme uz preču pārdošanas cenu, tādējādi "pelēko uzņēmumu" radītā negodīgā konkurence ir būtisks šķērslis, kas kavē algu situācijas uzlabošanu, īpaši lielo uzņēmumu gadījumos, kur darbinieku skaits ir vairāki tūkstoši nodarbināto.
VID statistika liecina, ka trīs gadu periodā teju puse no mazumtirdzniecības uzņēmumiem strādā ar zaudējumiem, kas ir pretrunā ar mazumtirdzniecības kā biznesa struktūru. Tā ir skaidra norāde, ka uzņēmumi izvairās no nodokļu nomaksas, ir negodīgi pret valsti un saviem darbiniekiem, uzsver LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.
Kā ziņots iepriekš, saskaņā ar jaunāko "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumu ekonomika mazumtirdzniecībā sastāda 24,6%, tādējādi mazumtirdzniecība ir nozare ar otru lielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā tūlīt aiz būvniecības.
