Algai līdzvērtīgu pensiju - 3/4 no līdzšinējā atalgojuma - vēlētos saņemt 80% Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā, liecina "Swedbank" veiktā sabiedriskās domas aptauja.
Turklāt šādi domājošo iedzīvotāju īpatsvars laika gaitā ir audzis, jo pirms pieciem gadiem algai līdzvērtīgu pensiju vēlējās saņemt 71% darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju. Tolaik kā vēlamais pensiju apmērs tika minēts vidēji 842 eiro, savukārt 2016.gada nogalē tas sasniedza 885 eiro. Cerīgākie attiecībā uz savu vēlamo nākotnes pensiju ir vīrieši, kuri vēlētos saņemt vidēji 1043 eiro, iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuri sagaida pensiju 992 eiro apmērā, un rīdzinieki 968 eiro vēlamo pensijas apmēru.
Tomēr, pēc "Swedbank" ekspertu paustā, pašlaik vecuma pensijas vidējais apmērs Latvijā ir 279 eiro mēnesī un iedzīvotāju izpratne par individuālo atbildību pensijas veidošanā attīstās lēni, iezīmējot būtisku plaisu starp šodienas un nākotnes pensionāru.
Aptaujas dati liecina, ka pašlaik izpaliek iedzīvotāju rīcība savām vēlmēm atbilstošas pensijas nodrošināšanā, jo vairāk nekā puse jeb 56% respondentu norādījuši, ka neveido nekādus uzkrājumus savai nākotnes pensijai, un tikai trešdaļa (31%) ir interesējušies, uz kādu pensiju patiesībā var cerēt, ņemot vērā savas pašreizējās sociālās iemaksas. Tā vietā 71% iedzīvotāju vecumdienu finansiālo nodrošinājumu pārsvarā saista ar valsts nodrošinātu vecuma pensiju (2014.gadā šis rādītājs bija 64%).
Tāpat 77% Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju vēlētos doties pensijā līdz 61 gada vecumam, turklāt no tiem teju puse (34%) ekononiski aktīvo iedzīvotāju labprāt pensionētos jau vecumā no 50 līdz 55 gadiem un 8% - ātrāk par 50 gadu vecumu. Tikai 12% no aptaujātajiem vēlētos doties pensijā vecumā no 62 līdz 65 gadiem, 2% - no 66 līdz 70 gadu vecuma un tikpat liels aptaujāto īpatsvars ietu pensijā arī pēc 70 gadu vecuma. Par pensionēšanos nav domājuši 7% respondentu.
Doties pensijā ātrāk vēlētos tieši pašlaik pirmspensijas vecumā esošie iedzīvotāji, savukārt lielāku entuziasmu un vēlmi strādāt līdz 65 gadu vecumam pašreiz jūt jaunie profesionāļi vecumā no 29 gadu vecumam un iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem.
Jāatgādina, ka Latvijā kopš 2014.gada notiek pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 62 līdz 65 gadiem. Šogad pensionēšanās vecums ir 63 gadi, bet 2025gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus.
Pērn Vācijas apdrošināšanas kompānijas "Allianz" veidotajā ''Pensiju ilgtspējas indeksā 2016'' ("2016 Pension Sustainability Index") Latvijas pensiju sistēma atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, pārspējot Igaunijas (8.vieta) un Lietuvas (16.vieta) pensiju sistēmas. Pētījumā atzīts, ka Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju veicina valsts īstenotās reformas saistībā ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu un pensiju sistēmas sloga samazināšanu uz valsts budžetu.
Tomēr "Swedbank" veiktā aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji šajā jautājumā ir skeptiski noskaņoti un Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju 10 baļļu skalā vērtē vien ar piecām ballēm. Pozitīvāk noskaņotie par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem un ar augstākiem ienākumiem, savukārt pesimistiskāk - iedzīvotāji pirms pensijas vecumā un ar zemiem ienākumiem.
No kopējā respondentu skaita, 61% Latvijas iedzīvotājs pensiju sistēmas ilgtspēju saista ar demogrāfisko situāciju un 43% - ar ekonomisko situāciju. Turpretī 39% to saista ar valdības lēmumiem, savukārt mazāks aptaujāto īpatsvars saskata pašu nepieciešamību iesaistīties uzkrājumu veidošanā. Tikai 24% domā, ka to ietekmē pašu vai darba devēja spēja veidot privātus pensijas uzkrājumus, 14% - ka uz pensijas sistēmu ilgtermiņā ietekmi atstāj iemaksu apmērs pensiju 2.līmenī, bet 13% - ka atdeve no pensiju uzkrājumu ieguldījumiem.
"Swedbank" pasūtītā iedzīvotāju aptauja veikta šā gada janvārī sadarbībā ar "Snapshots", aptaujājot 792 respondentus vecumā no 18 līdz 62 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
