Vairāk nekā pusei jeb 57% uzņēmumu un organizāciju darbinieku pietrūkst nepieciešamo prasmju sadarbībai vidē, kurā aktīvi izmanto gudros risinājumus, liecina informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" veiktā aptauja.
Par būtiskākajām iemaņām nākotnē uzņēmumu un organizāciju vadītāji uzskata digitālās prasmes (43%), radošu domāšanu (33%) un spēju analizēt datus (31%). Savukārt 21% par svarīgu uzskata tīklošanos un tikpat daudzi - kolēģu izaugsmes veicināšanu, bet 20% - sadarbību.
Vairums uzņēmumu un organizāciju vadītāju uzskata, ka automatizācija padarīs darbu efektīvāku un interesantāku. No visiem aptaujātajiem respondentiem 46% pieredzējušo uzņēmumu un organizāciju vadītāju uzticas gudro risinājumu datiem.
"Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs norādīja, ka mūsdienās programmēšanas valoda ir kā trešā svešvaloda un drīzumā nebūs darba vietu, kurās varēs iztikt bez spējas izmantot informācijas un komunikāciju (IKT) tehnoloģiju rīkus.
Pēc viņa teiktā, digitalizācija dos iespējas cilvēkiem, kuriem būs digitālās prasmes, tostarp algoritmiskā un loģiskā domāšana, informācijas apkopošanas, analizēšanas un programmēšanas iemaņas.
Viņš sacīja, ka, neraugoties uz pietiekami vājo darba tirgu, pēdējos piecos gados IKT nozare pievienojusi gandrīz 10 000 darbvietu. Viņš sacīja, ka tieši programmēšanas darbvietas ir eksporta produkts. IKT nozares uzņēmumu apgrozījums pieaug, un Latvija pēdējos divos ceturkšņos ir apsteigusi kaimiņvalsti Igauniju IKT eksporta jomā.
"Mūsu eksporta spēja pakāpeniski, bet ļoti ritmiski no ceturkšņa uz ceturksni iet uz augšu," sacīja Jegorovs, piebilstot, ka Latvijai ir potenciāls ražot augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, ko eksportēt uz ārvalstīm, un IKT pakalpojumi ir viens no tiem.
Jegorovs uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi audzēt muskuļus un būtiski sniegt tādas zināšanas un prasmes skolās, kuras palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem attīstīt valsts ekonomiku, savus ieņēmumus un maksāt nodokļus valstī.
Latvijas izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns norādīja, ka 21.gadsmitā konkurētspēja balstās uz attīstību un bez IKT iemaņām Latvijas jaunieši būs mazāk konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Viņš pastāstīja, ka kopš 2015./2016.mācību gada 154 Latvijas skolās ir sākta datorikas nozarei atbilstoša satura apmācība, kas palīdzēs efektīvāk un atbilstošāk piemērot jauno mācību moduli.
Pēc viņa teiktā, reformas izglītības sistēmā nevar notikt ļoti strauji un radikāli. Taču ir ļoti būtiski potenciālajiem darba ņēmējiem iemācīt, kā strādāt ar izaicinājumiem virtuālajā pasaulē. Viņš arī norādīja, ka digitālās prasmes un zināšanas jau šodien ir kļuvušas par vienu no būtiskākajām prasībām darba tirgū un nākotnē to loma tikai pieaugs.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa norādīja, ka informācijas tehnoloģiju (IT) nozares uzņēmumi konkurē viens ar otru gan tirgū, gan arī ārpus tā. Tāpēc ir svarīgi attīstīt jauniešu zināšanas un prasmes, kā arī veicināt viņu spēju iekļauties darba tirgū, padarīt Latviju par konkurētspējīgu valsti Eiropas līmenī.
Pēc viņas teiktā, visā Eiropā ir milzīgs pieprasījums pēc IT speciālistiem, cilvēkiem, kam ir digitālās prasmes. Tāpēc viņa pauda atzinību par datorikas un programmēšanas pamata pilotprojektu Latvijas skolās. "Ļoti ceru, ka uzņēmumiem, kas atbalsta iniciatīvu, nenolaidīsies rokas," viņa uzsvēra.
Pēc Bāliņas teiktā, ļoti lielu daļa studentu, kas ieguvuši zināšanas IT jomā, darba tirgus "izķer", bet problēma ir lielais studentu skaits, kas nepabeidz studijas šajā nozarē, izstājoties no augstskolas jau pirmajā mācību gadā.
"Eiropas statiskie rādītāji rāda, ka mums darba tirgū vēl ir kur augt un tiekties," viņa sacīja, piebilstot, ka neviens lielais uzņēmums nevar iztikt bez zināšanām IT jomā un spējas tās pielietot, bet mazie uzņēmumi mazaktīvi izmanto IT, tāpēc asociācijas darbības virziens ir veicināt jauniešu un uzņēmumu prasmes izmantot digitālās tehnoloģijas, lai būtu konkurētspējīgi pasaules tirgū.
Valsts izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks norādīja, ka ir sākta agrīnāka un mūsdienīgāka datorikas, digitālās kompetences, informācijas pratības un medijpratības mācību satura apguve, akcentējot gan algoritimiskās, gan kritiskās domāšanas attīstību. "Atgriezeniskā saite, ko saņemam no skolotājiem, liecina, ka šāds saturs veicina skolēnu kompetenču attīstību," viņš uzsvēra.
Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs teica, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma IKT virzienā strādā ar pilnu jaudu un vairāk izdarīt nav iespējams - lielāku attīstību nesekmēs pat papildu finansiāls atbalsts un budžeta vietu palielinājums attiecīgajā specialitātē Latvijas augstskolās.
"Ir svarīgi, lai jaunieši jau skolas laikā gūtu adekvātu ieskatu, kas ir IKT pamatā. Mūsu problēma ir tā, ka pirmā studiju gada laikā apmēram puse studentu pazūd. Tā ir nelietderīga augstskolas un arī viņu pašu līdzekļu tērēšana, tāpēc ir svarīgi, lai ir adekvāts priekšstats par datoriku," viņš sacīja, piebilstot, ka lielāku profesionālo pieplūdumu nozarē nav pamata sagaidīt, jo jau tagad Latvija studējošo skaita ziņā IKT nozarē izvirzās līderpozīcijās Eiropā uzreiz aiz Igaunijas.
"Accenture" aptaujā piedalījās vairāk nekā 1770 vidējā un augstākā līmeņa vadītāju 17 nozarēs.
