Mazliet vairāk nekā puse jeb 55% mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju ir drīzāk optimistiski noskaņoti par nākotni, plānojot investīcijas sava biznesa attīstībā nākamā gada laikā, rāda "Swedbank" Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.
Salīdzinoši atvērtāki investīcijām biznesa attīstībai ir vidēja lieluma uzņēmumi, kuru darbinieku skaits svārstās no 50 līdz 249 un apgrozījums gadā pārsniedz vienu miljonu eiro. Šajā uzņēmumu grupā pozitīvu atbildi par investīciju plāniem snieguši vidēji 65% aptaujāto uzņēmumu vadītāju un īpašnieku.
Savukārt mazo uzņēmumu, kuru darbinieku skaits svārstās no 10 līdz 49 un apgrozījums gadā nepārsniedz 300 000 eiro, vadītāji nākotnē raugās nedaudz piesardzīgāk - investīcijas uzņēmuma attīstībā plāno veikt vidēji 44% aptaujāto.
Nedaudz optimistiskāki ir Rīgas un Pierīgas uzņēmēji.
"Uzņēmējdarbība ir kā ekonomikas asinsrite, kas tai piegādā nepieciešamo skābekli. Lai organisms attīstītos, tam ir nepieciešams skābeklis, proti, investīcijas. Ja uzņēmēji ir piesardzīgi un neiegulda sava biznesa attīstībā, tad to spēja konkurēt arvien samazinās un līdz ar to - arī iespēja celt darbiniekiem algas. Viens no šīs piesardzības cēloņiem ir samērā neprognozējamā nodokļu vide, kas tiek koriģēta teju vai katru gadu. Tāpēc nodokļu jomā ir būtiski nodrošināt lielāku stabilitāti, kas uzņēmējiem sniegtu drošāku pamatu darbības attīstības plānošanai," paziņojumā medijiem uzsver "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Savukārt "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks atzīmē, ka jau ceturto gadu investīciju aktivitāte ir ļoti vārga. Šī gada pirmajos sešos mēnešos investīcijas pamatkapitālā Latvijā kopumā ir par aptuveni piektdaļu mazākas nekā gadu iepriekš. Tāpēc ir iedrošinoši redzēt, ka lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno investēt. Tomēr nedrošība joprojām saglabājas augsta, un daudzos gadījumos bažas ir pārspīlētas, vērtē ekonomists. Viņš atzīmē, ka Latvijā vidējā alga aug, aug arī patēriņš eksporta tirgos, tāpēc pieprasījums turpinās augt un uzņēmumiem ir nepieciešams investēt agresīvāk. Tikai tad būs iespējas ne tikai palielināt pārdošanas apjomus, bet arī saglabāt peļņas maržu.
Salīdzinot dažādas tautsaimniecības nozares, aptauja atklāj, ka optimistiskāki par iespējām tuvākā gada laikā investēt līdzekļus uzņēmuma attīstībā ir mežsaimniecībā, kokapstrādē (79%), lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā un ēdināšanā (64%), kā arī pakalpojumu (62%) sektorā strādājošie. Savukārt lielākais pesimisms par investēšanas iespējām novērojams rūpnieciskajā ražošanā (61%), transporta, loģistikas nozarē (57%) un būvniecības, nekustamā īpašuma jomā (48%).
Taujāti, kāpēc neplāno veikt ieguldījumus sava biznesa attīstībā nākamā gada laikā, visbiežāk (36%) uzņēmumu vadītāji un īpašnieki norādījuši brīvu līdzekļu neesamību un nevēlēšanos tos aizņemties. Īpaši aktuāli tas ir mazo uzņēmumu vidū. Savukārt 22% norādījuši, ka pagaidām nav nepieciešamības veikt tālākus ieguldījumus biznesa attīstībā. Tas raksturīgi vidējo uzņēmumu vidū. Gandrīz katrs desmitais uzņēmējs atzīmē - grūti prognozējamā nodokļu politika un biežās, neparedzamās izmaiņas likumos kavē investīciju veikšanu. Savukārt 11% aptaujāto uzņēmumu pēdējā gada laikā investīcijas biznesa attīstībā jau veikuši, tāpēc turpmāki ieguldījumi pašlaik nav plānoti.
Aptauja veikta šā gada septembrī sadarbībā ar "Snapshots", aptaujājot 240 mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekus, vadītājus un finanšu direktorus Rīgā, kā arī citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās.
