Tieslietu ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus, lai precizētu tiesisko regulējumu ēnu ekonomikas ierobežošanai, cita starpā rosinot paredzēt brīvprātīgu iespēju norādīt informāciju par privātu testamentu portālā Latvija.lv.

Sagatavoja Gatis Litvins, Latvijas Notariāta institūta direktors

Šim priekšlikumam ietekme uz ēnu ekonomiku ir niecīga vai vispār nekāda. Turklāt nekādi nevaru saskatīt lietderību veidot paralēlu formu jau esošam, sevi pierādījušam Publisko testamentu reģistram (kopš 01.05.2014.). 2 dublējošu reģistru izveidošana un uzturēšana ir ne tikai nelietderīga nodokļu maksātāju līdzekļu izlietošana, bet idejā par pašrocīgu testamentu reģistrēšanu alternatīvā resursā ir arī vairāki juridiski trūkumi un riski.

Pirmkārt, pieņēmumu par testamenta reģistrāciju un personu, kura veikusi šo darbību, juridiski var apšaubīt un atspēkot, minot ticamus iemeslus. Šim ierakstam nav publiskas ticamības. Pie notāra personas identifikācija un testamenta reģistrācija notiek kompleksi, un tas ir svarīgi, jo vienlaikus ar modernu risinājumu ieviešanu tiek garantēta arī drošība un izslēgtas jebkādas iespējas krāpšanai.

Otrkārt, šajā pašrocīgajā reģistrēšanas idejā nav paredzēts fiksēt testamenta saturu, bet tikai mantojuma atstājēju un datumu. Tas nenodrošina, ka mantojuma lietā tiks iesniegts īstais (piereģistrētais) testaments. Var rasties situācija, kad tiek iesniegti divi šajā datumā sastādīti testamenti, un tad nekādi nebūs saprotams, kurš ir “īstais” reģistrētais.

Treškārt, reģistrācija portālā latvija.lv nekādā veidā nedotu prioritāti pret nereģistrētiem testamentiem, ja lietā parādās divi testamenti.

Ceturtkārt, testamenta reģistrācijas fakts nekādā veidā nenodrošina iespēju notāram vai mantiniekiem šo testamentu atrast un pievienot mantojuma lietai.

Turpretī Publisko testamentu reģistrā esošie testamenti un mantojuma līgumi ir pieejami ne tikai notāriem Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs, kas ir īpaši būtiski mūsdienās, kad tik daudz cilvēku no Latvijas ilgstoši vai uz visiem laikiem devušies darba un dzīves gaitās uz ārzemēm. Notāru padome katru gadu gandrīz 100 mantojuma lietās sniedz ziņas ārvalstu institūcijām par Latvijas iedzīvotāju reģistrētajiem testamentiem. Turklāt šajā reģistrā ieraksta ne tikai tos testamentus, kas sastādīti pie notāra, bet arī visus privātos testamentus, kas nodoti glabāšanā notāram vai bāriņtiesai. Līdz ar to testators jau šobrīd, neatklājot testamenta saturu, var faktu par privāta testamenta esamību padarīt publisku.

Notāri ir par progresu un laikmetīgu risinājumu, kas aptur krāpšanos ar privātajiem testamentiem un garantē juridisku drošību. Taču jaunais piedāvājums veido mānīgu priekšstatu par drošību un rada ilūziju, ka tiks pildīta cilvēka pēdējā griba. Patiesībā krāpšanas iespējas ar privātiem testamentiem turpinās pastāvēt. Savukārt to, ka tā ir nopietna problēma mūsu valstī, kārtējo reizi apliecināja arī diskusijas Tieslietu ministrijas rīkotajā konferencē “Krāpšana darījumos ar nekustamo īpašumu” 18. maijā. Arī šīs konferences darba grupās secinātais ir viennozīmīgs – krāpšanas nekustamo īpašumu jomā notiek, izmantojot arī viltotus privātos testamentus, tāpēc privāto testamentu regulējums ir maināms, atrodot līdzsvaru starp juridisko drošību un iespēju rakstīt privātus testamentus. Ārvalstīs ir dažāda prakse, tomēr to vieno kopīga tendence – publiskais testaments ir testamentu pamatforma. Piemēram, Ukrainā ir atļauts tikai publiskais testaments. Spānijā, Lietuvā un citās valstīs praksē publiskie testamenti ir vairāk nekā 90%, jo privātajiem testamentiem pirms mantošanas ir īpašs atzīšanas process tiesā. Tas ir pamatoti no drošības viedokļa, taču sarežģī un sadārdzina mantošanas procesu, tāpēc cilvēki neizvēlas taisīt privātos testamentus. Igaunijā un citās valstīs ir vēl citi mehānismi, kas veicina publisko testamentu taisīšanu un tādējādi valsts gan garantē pēdējās gribas izpildi, gan ierobežo krāpniecību ar privātajiem testamentiem.

Notāri iestājas par drošiem un moderniem elektroniskajiem risinājumiem. Ir nepieciešami šodienas un rītdienas tehnoloģijām atbilstoši risinājumi, saglabājot tādus pamatprincipus kā konfidencialitāte, drošība un publiskā ticamība. Tāpēc patlaban notariāts strādā pie risinājuma, kas ļautu droši un kvalitatīvi sastādīt testamentu tiešsaistē – notāram drošā tiešsaistes režīmā identificējot personu, pārliecinoties par tās gribu, izskaidrojot rīcības sekas un taisot izpildāmu testamentu.

Tikmēr testamenta esamības fakta pašrocīga reģistrēšana Latvija.lv portālā atgādina situāciju, kurā tā vietā, lai vienkārši pagrieztu telpā esošos radiatorus siltāk, tajā (par valsts budžeta līdzekļiem) tiek ievietots papildu elektriskais sildītājs. Rezultātā sausais atlikums ir liekas darbības un lieki izdevumi, kas turklāt rada tikai mānīgu priekšstatu par efektivitāti un drošību.