Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē otrdien spriedīs par plānoto mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu, liecina komisijas sēdes darba kārtība.
Uz sēdi uzaicināti Finanšu un Ekonomikas ministriju, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Jau vēstīts, ka valdība 22.septembrī, lemjot par nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi, atbalstīja Finanšu ministrija (FM) sagatavotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz, ka mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro likme būs 5%.
Plānots, ka turpmāk mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro likme būs 5%, bet mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000,01 līdz 100 000 eiro par saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas likme būs 5%, bet no saimnieciskās darbības ceturtā taksācijas gada kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas likme būs 8%.
Vienlaikus grozījumi paredz pamazām ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu MUN maksātājiem.
FM skaidro, ka pērn 31.oktobrī Saeimā tika iesniegts kārtējais informatīvais ziņojums "Par MUN likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu". Ziņojumā tika norādīts uz MUN maksātāju niecīgo valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru salīdzinājumā ar pakalpojumu apmēru, kas tiek piešķirti personām, kuras veikušas iemaksas vispārējā kārtībā. Vienlaikus mikrouzņēmuma darbinieki salīdzinājumā ar darba ņēmējiem vispārējā gadījumā nodarbinātības laikā saņem lielākus ienākumus, jo viņu ienākums bruto un neto neatšķiras. "Šobrīd mikrouzņēmumu darbinieku veiktās iemaksas nav pietiekamas, lai nodrošinātu uzkrājumu minimālās vecuma pensijas apmēram, tādējādi nodokļu maksātājiem, kuri maksā iemaksas vispārējā kārtībā, būs faktiski jāuztur mikrouzņēmumu darbinieki, tiem sasniedzot pensijas vecumu. Mikrouzņēmumu darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus negatīvi ietekmēs pakāpeniski – ilgtermiņā. Savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu) apmēriem ir ievērojama," norāda FM.
Ziņojumā minēts, ka ir vērojama mikrouzņēmumu darbinieku skaita strauja pieauguma tendence salīdzinājumā ar nodarbināto skaita pieaugumu kopumā.
Turpinot pieaugt MUN maksātāju skaitam, minētajam īpatsvaram būs tendence palielināties. Tādējādi valstī palielināsies darba ņēmēju skaits, ar ļoti nelielu iemaksu objektu, kas nozīmē, piemēram, lai nodrošinātu garantēto vecuma pensijas apmēru, tas tiks paveikts uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina.
Šādai tendencei attīstoties, tiks radītas nopietnas problēmas valsts sociālā budžeta ilgtspējai, uzskata ministrijā.
Risinot minētās problēmas, Saeima 2015.gada 23.aprīlī pieņēma grozījumus MUN likumā, kas paredz veikt grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un MUN likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, ir izstrādāti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu.
Grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu paredz pakāpeniski ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem, gan darba ņēmējiem, kuri strādā pie darba devējiem, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā. Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tiks ieviesta no 2017.gada, nodrošinot 2016.gadā darba devējiem iespēju izvēlēties savai saimnieciskajai darbībai atbilstošu nodokļu maksāšanas režīmu un pielāgot programmatūru atbilstoši jaunajam regulējumam, savukārt valsts iestādēm - laiku informācijas sistēmu pielāgošanai.
2017.gadā būs pārejas periods, sākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt 2018. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas paredzēts veikt no pilnas minimālās algas (2015.gadā minimālā alga ir 360 eiro, tad pilna minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksa būtu 122 eiro apmērā), informē FM.
Izstrādātais minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta ieviešanas modelis paredz, ka darba devējs, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā, obligāto minimālo iemaksu par darbinieku nodrošinās, ja pie tā būs iesniegta algas nodokļu grāmatiņa vai Valsts ieņēmumu dienests būs paziņojis tam par pienākumu veikt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Darba devēji, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā, no saviem līdzekļiem piemaksās starpību starp minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu un faktiski aprēķināto algu, kas ir mazāka par šo objektu.
"Ja persona būs guvusi ienākumus pie vairākiem darba devējiem, kas nodokļus maksā vispārējā kārtībā, minimālo obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu būs jānodrošina tikai vienam darba devējam. Ja pie visiem minētajiem darba devējiem alga būs mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektus summēs, izņemot, ja persona strādās pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Ja summa pārsniegs minimālo algu, pārmaksāto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu atmaksās darba devējam, kas veic iemaksas no minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta," norāda ministrijā.
Ekonomikas ministrija (EM) atzinumā par izstrādātajiem grozījumiem konceptuāli atbalsta minimālā valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu modeļa ieviešanu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļas izslēgšanu no MUN.
Ministrija savukārt iebilst pret piedāvātajām MUN likmēm. Atbilstoši EM veiktajiem aprēķiniem 122 eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksas ieviešana un 5% likmes noteikšana paaugstinās nodokļu slogu palielina līdz vairāk kā 20%. Līdz ar to EM lūdz pārskatīt ietverto priekšlikumu, paredzot tādu MUN likmi, kas būtiski nepārsniedz Saeimā apstiprināto kopējo MUN apmēru, vienlaikus nesamazinot pašvaldību ieņēmumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā.
Grozījumi MUN likumā tiks iekļauti 2016.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē.
