Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sēdē otrdien sāks darbu pie grozījumiem Kredītiestāžu likumā, kas ļaus bankas un atbildīgos darbiniekus bargāk sodīt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību pārkāpšanu, liecina komisijas sēdes darba kārtība.
Valdības atbalstītie likuma grozījumi paredz par pārkāpumiem naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā palielināt bankām piemērojamo maksimālo soda naudu no 10% no iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas līdz 10% no kopējā gada apgrozījuma atbilstoši pēdējiem pieejamajiem pārskatiem.
Vienlaikus arī palielināts iespējamais maksimālais soda naudas apmērs no 142 300 eiro līdz pieciem miljoniem eiro. Grozījumi paredz - ja 10% no kopējā gada apgrozījuma ir mazāks nekā pieci miljoni eiro, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) būs tiesīga uzlikt soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro.
FKTK būs tiesīga piemērot par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro, piemērot soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu divkāršam apmēram, kā arī piemērot Kredītiestāžu likumā minētās sankcijas un pasākumus, piemēram, izteikt brīdinājumu, noteikt kredītiestādes tiesību un darbības ierobežojumus u.c.
Latvijas Komercbanku asociācija vēstulē Finanšu ministrijai norādījusi, ka nav skaidrs, ko nozīmē "par pārkāpumu atbildīgā fiziskā persona". Asociācija mudinājusi precizēt, cik plašs ir atbildīgās fiziskās personas tvērums.
Savukārt likuma grozījumu autori skaidro, ka atbildīgā persona tiks noteikta, vērtējot konkrētos faktiskos apstākļus. Likuma grozījumu autori skaidro, ka spēkā esošā Kredītiestāžu likuma redakcija paredz FKTK tiesības par dažādiem pārkāpumiem uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro. Turklāt spēkā esošā redakcija nav attiecināma tikai uz padomes un valdes locekļiem, jo norma nosaka vienīgi pārkāpumu veidus, par kuriem piemērojamas sankcijas, bet nenosaka atbildīgās personas, kurām sankcija var tikt piemērota.
Kredītiestāžu likuma grozījumu anotācijā skaidrots, ka paredzēts par naudas atmazgāšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgajai personai izvirzīt tādas pašas prasības, kādas izvirzāmas risku direktoram, iekšējā audita dienesta vadītājam un citām, un ir nepieciešams izvērtēt šo personu profesionālās pieredzes un izglītības piemērotību tām uzticēto pienākumu veikšanai.
Likuma grozījumu anotācijā skaidrots, ka nepieciešams palielināt naudas sodus par pārkāpumiem naudas atmazgāšanas novēršanas jomā gan tāpēc, ka daļa Latvijas finanšu sektora apkalpo nerezidentus un šādu klientu apkalpošana ir saistīta ar paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, gan arī starptautiskā novērtējuma dēļ.
Sodu paaugstināšana nepieciešama, lai nodrošinātu FKTK tiesības piemērot efektīvas un atturošas sankcijas gadījumos, kad konstatēti būtiski pārkāpumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanā.
Iecerēts izdarīt grozījumus FKTK noteikumos "Licenču kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības darbības veikšanai izsniegšanas, atsevišķu kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību darbību reglamentējošo atļauju saņemšanas, dokumentu saskaņošanas un informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi", lai noteiktu iesniedzamos dokumentus, uz kuru pamata tiks vērtēts jēdziens "attiecīga profesionāla darba pieredze". Jēdzieni "attiecīga profesionāla darba pieredze" un "kompetents finanšu vadības jautājumos" tiks vērtēti, ņemot vērā vairākus apstākļus, piemēram, iestādes lielums, iestādes klientu riska profils, iestādes iekšējās kontroles sistēmas uzbūve un atbildības sadalījums.
Paredzēts, ka kredītiestādēm sešu mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās būs jānodrošina, lai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas atbilst jaunajām likuma prasībām.
