Saeimas deputāti 18.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma projektu, ar kuru plānots regulēt starpnieku darbības tiesiskos pamatus un uzraudzību. Tā mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kas par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai.
Iecerēts, ka starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļauts komersants vai persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Savukārt Ministru kabinetam likuma projektā deleģēts uzdevums noteikt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļaujamo informāciju, tās aktualizēšanas, pārbaudes un dzēšanas kārtību, kā arī tīmekļvietni, kurā reģistrs būs pieejams. Paredzēts, ka starpnieku reģistrāciju veiks Ekonomikas ministrija (EM).
Likuma projektā noteikts, ka starpniecības pakalpojumi sniedzami tikai uz rakstveida līguma pamata. Tajā jānorāda vismaz veicamā uzdevuma apraksts, samaksas noteikumi un norāde uz to, vai līgums paredz ekskluzivitāti. Starpniekam pirms līguma noslēgšanas un tā darbības laikā būs jāveic klienta izpēte atbilstoši normatīvajiem aktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Neatbilstību gadījumā darījuma attiecības ar klientu uzsākt būs aizliegts vai tās būs jāizbeidz.
Iecerēts, ka starpniekam katru gadu līdz 31.janvārim jāiesniedz EM informācija par iepriekšējā kalendārajā gadā noslēgtajiem līgumiem, norādot to skaitu un darījumu summas.
Ministrijai kā likuma projektā noteiktajai uzraudzības iestādei būs jāapstiprina nekustamā īpašuma darījumu starpnieku ētikas kodekss. Tāpat tai būs tiesības izteikt starpniekam brīdinājumu, kā arī izslēgt to no reģistra.
Likuma projekts paredz, ka starpniekam būs pienākums sniegt vispusīgu un patiesu informāciju par attiecīgo nekustamo īpašumu un nekustamā īpašuma darījumu – arī par tā trūkumiem, nastām, apgrūtinājumiem, nodokļiem un citu informāciju, kas varētu ietekmēt darījuma noslēgšanu. Ja informācija noklusēta, paredzēts, ka starpniekam būs jāuzņemas atbildība par radītajiem zaudējumiem.
Šobrīd Latvijā nepastāv efektīvs nekustamo īpašumu darījumu starpniecības pakalpojumu regulējums, un starpniekiem ir izvirzītas nepietiekami stingras prasības darbības uzsākšanai. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta veiktā darbības uzsākšanas kontrole nav pietiekama, ņemot vērā nozarei raksturīgos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāskata Saeimai.
