Saeima ceturtdien, 15.09.2016., pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Publisko iepirkumu likumu, kurā plānotas vairākas izmaiņas un jauninājumi salīdzinājumā ar pašreizējo regulējumu, kā arī paredzēts iepirkumu organizēšanā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

Kā norādījusi Finanšu ministrija, lielākā daļa no ES prasībām jau ieviestas pašreiz spēkā esošajā Publisko iepirkumu likumā, tomēr regulējums papildināts ar jaunām iepirkumu procedūrām, lai pašvaldības varētu nonākt pie kvalitatīvākā rezultāta. Ar jaunu likumu paredzēts ieviest izņēmumus, kad iepirkuma procedūra nebūs nepieciešama, piemēram, specifiskos iepirkumos ar speciālistu piesaistīšanu. Tāpat pārskatīti izslēgšanas nosacījumi iepirkumos, kā arī gadījumi, kādos pasūtītājs drīkst piemērot zemākās cenas kritēriju. Savukārt iepirkumu apstrīdēšanā tiks ieviesta depozītsistēma.

Plāno celt līgumcenu robežvērtību

Likumprojektā paredzēts pakalpojumiem un piegādēm celt līgumcenu robežvērtību līdz 10 000 EUR un būvdarbiem - līdz 20 000 EUR. Šobrīd pakalpojumiem un piegādēm Publisko iepirkumu likuma prasības jāpiemēro no 4000 EUR, bet būvdarbiem - no 14 000 EUR. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena ir 42 000 EUR vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena ir 170 000 EUR vai lielāka.

Atvieglota kārtība

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies uz iepirkumiem, kuru cena būs mazāka par 42 000 EUR piegādēm un pakalpojumiem un mazāka par 170 000 EUR - būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim atvieglota kārtība netiks piemērota iepirkumiem, ja tiek slēgts iepirkuma līgums par pārtikas produktu piegādi un ievērotas valdības noteiktās prasības pārtikas produktu piegādēm zaļā publiskā iepirkuma ietvaros.

Tāpat plānots ieviest atvieglotu iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Atvieglotā iepirkuma procedūra šādiem pakalpojumiem būs piemērojama jau no 42 000 EUR. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.

Stingrāka apakšuzņēmēju kontrole

Stingrāka kārtība turpmāk paredzēta attiecībā uz apakšuzņēmēju kontroli. Pasūtītājam būs jāpieprasa, lai pretendents iesniedz sarakstu ar būvdarbos vai pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem apakšuzņēmējiem un norāda kontaktinformāciju un to pārstāvēt tiesīgo personu. Sarakstā būs jānorāda arī piegādātāja apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji. Iepirkuma līguma izpildes laikā piegādātājam būs pienākums ziņot pasūtītājam par visām saraksta izmaiņām.

Depozīta maksājums

Likumprojektā paredzēts ieviest depozīta maksājumu par iepirkuma procedūras vai tās rezultātu apstrīdēšanu. Maksājums publisku būvdarbu līgumiem būs 3400 EUR, bet publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem - 840 EUR. Šādu maksājumu un to atmaksas kārtību noteiks valdība.

Izņēmumi

Jaunajā regulējumā paredzēts mainīt izņēmumu sarakstu, kuriem nebūs jāpiemēro iepirkumu procedūra. Esošie izņēmumi tiks papildināti ar 6 jauniem pakalpojumiem:

  • civilās aizsardzības, drošības un katastrofu novēršanas jomā;
  • sabiedriskā transporta pakalpojumiem dzelzceļa un metro jomā;
  • dokumentu apliecināšanas pakalpojumiem, kas jāsniedz notāriem;
  • aizņēmumiem, kas ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu.

Tāpat plānots pie izņēmumiem iekļaut atsevišķus pakalpojumu līgumus saistībā ar pasta un juridisko pakalpojumu sniegšanu valsts vajadzībām.

Iepirkumu komisijas

Turpmāk iepirkumu komisijās nedrīkstēs strādāt personas, kurām piemērots administratīvais sods par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā. Vismaz 5 iepirkumu komisijas locekļi turpmāk būs nepieciešami, ja iepirkumā paredzētā līgumcena būs vismaz 1 milj. eiro līdzšinējo 711 000 EUR vietā.

Jauni iepirkumu veidi

Kā jauni iepirkumu veidi likumā paredzēti:

  • konkursa procedūra ar sarunām, kuras mērķis ir dot iespēju pretendentiem sarunu laikā uzlabot piedāvājumu saturu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām;
  • inovācijas partnerības procedūra, ko piemēro jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei.

Jauni termini

No jauna likumā tiek noteikti tādi termini kā:

  • aprites cikls;
  • iepirkuma procedūras dokuments;
  • kopējā tehniskā specifikācija.

Jaunajā likumā precizēts publiska pakalpojuma līguma termins, nosakot, ka tie ir visi pakalpojumi, kas nav ietverti zem publisku būvdarbu līguma priekšmeta. Tāpat tiek precizēta piegādātāja definīcija, paredzot, ka tā statusā var būt arī pasūtītājs. Savukārt termins "apakšuzņēmējs" tiek noteikts, ka tas var būt arī publiska piegādes līguma gadījumā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK noteikts, ka regulējums nepieciešams, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos, kā arī dotu iespēju konkursu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam, teikts likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka administratīvais slogs samazināsies, ieviešot Eiropas vienoto iepirkuma dokumentu, jo pretendentiem nevajadzēs katrā iepirkumā uzreiz iesniegt visus kvalifikāciju un pieredzi apliecinošus dokumentus. Tos vajadzēs iesniegt tikai pretendentam, kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības.

Jaunā kārtība varētu stāties spēkā no 2017.gada. Tā 15.09.2016. lēma Saeimā, aicinot pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un citus iesaistītos interesentus aktīvi iesaistīties likuma izstrādē un iesniegt konkrētus priekšlikumus.

Publisko iepirkumu likuma projektu otrajā un trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.