Lai atvieglotu sarežģīto procedūru gadījumā, ja piensaimniecības un cūkaudzētāji krīzes dēļ vēlas pārorientēties uz citu lauksaimniecības veidu, veikti grozījumi normatīvajos aktos, saīsinot obligāto Eiropas Savienības (ES) projektu uzraudzīšanas periodu, paredz valdības apstiprinātās izmaiņas noteikumos "Kārtība, kādā piešķir valsts un ES atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai".
Zemkopības ministrijā (ZM) skaidro, ka Krievijas embargo skartās saimniecības patlaban piedzīvo grūtu finansiālo situāciju un dažkārt ir spiestas mainīt darbības jomu, taču lēmumu apgrūtina ES fondu noteikumi, kas paredz īstenotos projektus uzraudzīt vēl 5 gadus pēc pēdējā maksājuma.
Ja saimniecība pirms noteiktā termiņa sāk darboties citā nozarē, piemēram, uzbūvētajās slaucamo govju fermās audzē gaļas liellopus, tādā gadījumā līdzās sodai naudai var nākties atmaksāt visu projektā ieguldīto finansējumu.
Lai izvairītos no situācijas, ka zemnieks ir spiests turpināt zaudējumus nesošu saimniecisko darbību, jo ir uzņēmies attiecīgas saistības, ZM lūdza Eiropas Komisijas skaidrojumu par to, kad var mainīt minēto uzraudzības periodu lauksaimniekiem, kuri ir īstenojuši lielus ieguldījumus cūkkopības un piena saimniecības uzlabošanā.
Pēc skaidrojuma saņemšanas nolemts, ka attiecīgajos noteikumos izdarāmi grozījumi, paredzot, ka projektu uzraudzības periods tiks piemērots jau no lēmuma par iesnieguma apstiprināšanu pretendentiem, kas saņēmuši atbalstu pasākumā "Lauku saimniecību modernizācija" un strādā Krievijas embargo skartajās piena lopkopības un cūkkopības nozarēs.
Papildus tam tiek noteikts, ka minēto nozaru saimniecībām ir iespēja mainīt projektā izvirzītos mērķus un pārorientēt saimniecības darbību uz citu lauksaimniecības nozari, ja Lauku atbalsta dienestā ir iesniegts attiecīgs iesniegums.
Jau vēstīts, ka, saglabājoties zemai piena iepirkuma cenai, piensaimniecības sāk samazināt ganāmpulkus, pārorientējoties uz gaļas ražošanu, kā arī vairāk piena pārdod uzpircējiem Lietuvā, kur vērojams cenas kāpums, pārsniedzot Latvijas vidējo rādītāju - 18 centi par kilogramu piena.
Jau vēstīts, ka no ES fondu un valsts subsīdijām 2007.-2013.gada periodā gaļas un piena liellopu fermu būvniecībā un rekonstrukcijā ieguldīts 81 miljons eiro.
Lielākās fermas bija cūku audzēšanas komplekss SIA "Baltic Pork" par 3,9 miljoniem eiro, piensaimniecība SIA "Sēļi" - 3,6 miljoni eiro, piensaimniecība SIA "Agro-Dzelzava" - 3,6 miljoni eiro.
Latvijai pieejamais finansējums Lauku attīstības programmā 2014.-2020.gadam palielināts par 11% un sasniedz 1,532 miljardus eiro.
