Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien nolēma papildināt alkoholisko dzērienu aprites likumu ar mazās vīna darītavas definīciju, tostarp paredzot, ka mazo vīna darītavu saražoto dzērienu apjoms kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt 15 tūkstošus litru.

Tāpat grozījumi likumprojektā paredz, ka mazajiem vīndariem būs jānodrošina, lai absolūtā alkohola daudzums saražotajos pārējos alkoholiskajos dzērienos kalendārajā gadā nepārsniedz 100 litrus.

Likumprojektā arī noteikts, ka mazā vīna darītava ir komersants, kuram ir tiesības saņemt akcīzes nodokļa atvieglojumus, lai ražotu vīnu, raudzētos dzērienus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā dārzā vai dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem.

Alkoholisko dzērienu aprites likumā mazās vīna darītavas definīciju iekļauta tāpēc, lai viestu skaidrību, piemērojot likumā noteiktās normas un skaidrojumus. Par šo likumprojektu trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Jau vēstīts, ka grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā stājās spēkā šā gada 1.janvārī un paredz, ka alkoholiskie dzērieni, izņemot alu, kurā absolūtais spirta daudzums nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus, jāizvieto nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā vai alkoholisko dzērienu tirdzniecība būs jāorganizē, individuāli apkalpojot katru pircēju. Tāpat noteikts, ka kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem šajā zonā atļauts novietot arī tabakas izstrādājumus un to piederumus, kā arī tādas preces, kas saistītas ar alkoholiskajiem dzērieniem , tostarp dzērienu  taras atvēršanas ierīces un dzērienu lietošanai paredzētus traukus.

BNS_logo.jpg