Eiropas Savienības (ES) fondu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu 2015.gada revīziju rezultāti liecina, ka izveidotās ES fondu un finanšu instrumentu sistēmas darbojas, tomēr lielākie klupšanas akmeņi projektu ieviešanā joprojām ir publiskie iepirkumi.
Finanšu ministrijas (FM) ES fondu Revīzijas iestādes (RI) iesniegtie informatīvie ziņojumi atspoguļo pārbaužu apjomus, auditu rezultātā konstatēto un kopējos secinājumus par veiktajām pārbaudēm.
Auditori sistēmas darbību vērtē 4 baļļu skalā, un esošo sistēmu vērtējums gan ES fondiem, gan EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem ir 2, kas kopumā ir uzskatāms par labu. Ar atzīmi 1 kontroles sistēma tiek novērtēta tikai tad, kad tā ir pilnīga un bez kļūdām, bet tas ir visai rets gadījums ES dalībvalstu vidū. Savukārt zemāks vērtējums var signalizēt par nepieciešamību apturēt investīcijas nacionālā līmenī līdz sistēmas darbības uzlabošanai.
Kopumā RI cenšas pieturēties pie zelta vidusceļa - auditos atklāt un preventīvi novērst kļūdas, un tajā pašā laikā ievērot piesardzību, lai izteikto ieteikumu rezultātā projektu īstenotājiem neveidojas papildu birokrātiskais slogs.
Pērn ES fondu projektu pārbaužu laikā, līdzīgi kā visos iepriekšējos gados, vislielākās problēmas atklājās publisko iepirkumu jomā, galvenokārt tieši būvniecībā. Savukārt pērn EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu veiktajās projektu pārbaudēs zīmīgākās problēmas bija saistītas ar samaksu par paveikto projektā iesaistītiem darbiniekiem, kā arī ar iegādāto pamatlīdzekļu nolietojuma attiecināšanu projektu izdevumos. Tomēr konstatētajām neatbilstībām nav augsts būtiskums, jo kļūdas līmenis EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu investīciju projektos pagājušajā gadā sastādīja 0,05%, kas arī ir zem Eiropas Komisijas (EK) noteiktā būtiskuma sliekšņa.
EK regulā noteiktais būtiskuma līmenis 2% apmērā ir robeža, kad konstatētās kļūdas apjoms ir pieņemams un nav pamata apšaubīt, ka kopējā vadības un kontroles sistēma darbojas pietiekami labi.
FM Revīzijas iestāde ir neatkarīga ES fondu pārbaudes institūcija Latvijā, kuras izveidošana katrā Kohēzijas politiku ieviesošā ES dalībvalstī ir EK noteikta obligāta prasība. RI pienākums ir aizsargāt EK finansējumu un veicināt tā pareizu izlietojumu nacionālā līmenī. Par paveikto darbu katru gada RI sniedz EK neatkarīgu atzinumu, uz kuru balstoties, tiek pieņemts lēmums par izdevumu apstiprināšanu Latvijai.
