01.12.2017. spēkā stāsies grozījumi Noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas juridiskajām personām uzliks par pienākumu publiskajos reģistros reģistrēt savus patiesā labuma guvējus. Šo grozījumu mērķis ir izveidot publisku datu bāzi ar visu juridisko personu patiesā labuma guvējiem. Šī datu bāze būs pieejama no 01.04.2018., un tai varēs piekļūt ikviena persona par maksu tiešsaistes formā - atgādina ZAB "Rasa/Ešenvalds".
Kas ir juridisko personu patiesā labuma guvēji?
Attiecībā uz juridiskajām personām patiesā labuma guvējs ir fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskas personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Patiesā labuma guvējs var būt juridiskās personas īpašnieks vai persona, kura kontrolē juridisko personu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums.
Tātad attiecībā uz kapitālsabiedrībām patiesā labuma guvējs var būt to dalībnieki vai akcionāri (tiešā līdzdalība) vai arī citas fiziskās personas, kuras savas tiesības īsteno ar citas fiziskas vai juridiskas personas starpniecību (netiešā līdzdalība). Ja šādas fiziskās personas līdzdalība pārsniedz 25%, tā ir uzskatāma par patiesā labuma guvēju, un juridiskajai personai ir pienākums ziņas par šo personu reģistrēt komercreģistrā vai citā reģistrā, kurā attiecīgā juridiskā persona ir reģistrēta.
Kad jāveic juridiskās personas patiesā labuma guvēju reģistrācija?
Patiesā labuma guvēju reģistrācija līdz 01.12.2017. reģistrētām juridiskām personām Uzņēmumu reģistrā būs jāveic līdz 01.03.2018.
Ja pirms tam kapitālsabiedrībai būs nepieciešams reģistrēt izmaiņas tās dalībnieku vai valdes sastāvā, tas būs jādara ātrāk vienlaikus ar attiecīgo izmaiņu reģistrāciju komercreģistrā.
Tāpat jāatzīmē, ka no 01.12.2017., dibinot vai izveidojot jaunas juridiskās personas, informācija par patiesā labuma guvējiem būs jāsniedz uzreiz, iesniedzot reģistrācijas pieteikumu.
Ja pēc patiesā labuma guvēju reģistrācijas to sastāvā notiks kādas izmaiņas, juridiskajai personai par to būs jāpaziņo Uzņēmumu reģistram 14 dienu laikā.
Kas var nereģistrēt patiesā labuma guvējus?
Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad juridiskajai personai nav jāsniedz informācija par patiesā labuma guvējiem. No šā pienākuma juridiskā persona ir atbrīvota, ja tā šādas ziņas par patiesā labuma guvēju jau ir sniegusi Uzņēmumu reģistram citu normatīvajos aktos noteiktu pienākumu ietvaros.
Informāciju par patiesā labuma guvējiem juridiskā persona ir tiesīga nesniegt arī gadījumā, ja patiesā labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa.
Kādas būs sekas, ja juridiskā persona nereģistrēs savus patiesā labuma guvējus?
Ja juridiskā persona reģistrācijas pieteikumā vai pieteikumā par valdes vai dalībnieku maiņu nenorādīs patiesā labuma guvējus, Uzņēmumu reģistrs atteiks ieraksta izdarīšanu attiecīgajā reģistrā.
Tāpat jāatzīmē, ka gadījumā, ja juridiskajai personai nebūs reģistrēta informācija par patiesā labuma guvējiem vai reģistrētā informācija būs nepatiesa vai neaktuāla, tad juridiskā persona saskarsies ar problēmām, veicot darījumus ar kredītiestāžu, zvērinātu notāru, zvērinātu revidentu un juridisko pakalpojumu sniedzēju starpniecību.
Reģistrējot patiesā labuma guvējus, juridiskajām personām Uzņēmumu reģistram nebūs jāiesniedz dokumentus, kas pamato, ka attiecīgajai fiziskajai personai ir šāds statuss juridiskajā personā. Taču gadījumā, ja Uzņēmumu reģistrs saņems ziņas, ka juridiskā persona ir sniegusi nepatiesas ziņas par saviem patiesā labuma guvējiem, tad tā informēs tiesībsargājošās iestādes par iespējamu Krimināllikuma 272.pantā noteiktā noziedzīgā nodarījuma – nepatiesu ziņu sniegšanas valsts iestādei – izdarīšanu.
Minētie Noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi skars gandrīz visas juridiskās personas. No vienas puses tas būs papildus birokrātisks apgrūtinājums, bet no otras puses tas vairākos gadījumos būs saistīts ar tādas informācijas atklāšanu, kas līdz šim apzināti nav publiskota.
