12.februārī stājās spēkā jaunie “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi”, kuri finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem nosaka vienotas prasības sankciju riska pārvaldīšanā.
Šie noteikumi attiecas uz kredītiestādēm, maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, ciktāl tās veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, apdrošināšanas starpniekiem, ciktāl tie sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, pārapdrošināšanas sabiedrībām un visu šo subjektu dalībvalstu un trešo valstu filiālēm, kā arī krājaizdevumu sabiedrībām. Tas norādīts “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvo noteikumu” 1.punktā.
Jaunie noteikumi paredz minimālās prasības attiecībā uz sankciju riska novērtējuma veikšanu un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli, kā arī apstākļus, kurus iestāde ņem vērā, veicot sankciju riska novērtējumu, nosakot Eiropas Savienības (ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, kuru noteiktās sankcijas būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses. Tāpat arī paredzētas jaunas prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumu piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses.
Iestādēs, uz kurām attiecas šie noteikumi, jāieceļ par sankciju riska pārvaldīšanu atbildīgais darbinieks. Savukārt riska novērtējuma pārskatīšanas regularitāte būs biežāka – reizi 18 mēnešos. Prasības stāsies spēkā šī gada 1.maijā.
Nosakot vienotas pamatprasības, tiks veicināta katras iestādes individuālā atbilstība sankciju prasībām, kā arī vispārēji tiks mazināts risks, ka Latvijas finanšu un kapitāla tirgus var tikt izmantots sankciju pārkāpšanā vai apiešanā, tādējādi arī ietekmējot finanšu un kapitāla tirgus reputāciju un stabilitāti, uzsver Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Lai gan noteikumi paredz vienotas pamatprasības sankciju riska pārvaldīšanai, tomēr katrs noteikumu projekta subjekts tās īsteno individuāli atbilstoši katras iestādes darbības specifikai un konstatētajiem sankciju riskiem.
FKTK pērnvasar izdotie Ieteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm ar sankciju prasību neizpildi saistīto risku mazināšanai paliek spēkā, jo ietver detalizētu informāciju par sankcijām, to izpildes un ievērošanas kārtību.
