Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi samazināt šķēršļus kvalificētu darba ņēmēju strādāšanai Eiropas Savienībā (ES), kas cīnās par kvalificētu darbaspēku ar tādām valstīm kā ASV, Kanāda un Austrālija.

EK norādīja, ka šīs valstis pašreiz izdod vairāk darba atļauju nekā bloka dalībvalstis.

"Mums nākotnē būs nepieciešami miljoniem cilvēku," sacīja Eiropas Savienības (ES) migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls. Viņš norādīja, ka darbinieku jau trūkst tādās nozarēs kā veselības aprūpe un informāciju tehnoloģijas. Darbaspēka samazināšanos izraisa arī Eiropas sabiedrības novecošanās.

EK tādēļ ierosinājusi pārskatīt "zilās kartes" direktīvu, kas regulē uzņemšanas nosacījumus augstu kvalificētiem darba ņēmējiem no trešajām valstīm.

EK apgalvo, ka pašreiz direktīva ir nepietiekama un nepievilcīga.

"Ja mēs kādreiz vēlamies konkurēt ar ASV "zaļo karti", mums nepieciešama ES "zilā karte", kas iemanto tādu pašu vērtību," sacīja Avramopuls.

EK aplēsusi, ka pēc grozījumiem direktīva palielinās ES ekonomiku par 1,4 miljardiem eiro līdz 6,2 miljardiem eiro.

Galvenās ierosinātās izmaiņas ir:

  • vienotas ES mēroga shēmas izveidošana;
  • darba līguma termiņa minimālā laika noteikšana uz 6 mēnešiem;
  • algas sliekšņa samazināšana;
  • "zilo karšu" turētāju un to ģimenes locekļu tiesību uzlabošana.

Programmu paredzēts paplašināt un attiecināt arī uz kvalificētiem darba ņēmējiem, kuriem piešķirts patvērums ES.

Tomēr bloka dalībvalstis varēs izlemt, cik cilvēku uzņemt no valstīm, kas nav iekļautas ES. Priekšlikums neattieksies uz Lielbritāniju, Dāniju un Īriju, kuras nepiedalās "zilās kartes" shēmā.

Izmaiņas direktīvā būs jāapstiprina visām ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

BNS_logo.jpg