Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas rīkotajā Rijādas diplomātiskajā konferencē, organizācijas dalībvalstis 2024.gada 22.novembrī vienojās par Dizainparaugu nolīgumu, kas noslēdz gandrīz 20 gadu ilgušo darbu pie šī dokumenta. Līguma primārais mērķis ir ieviest vienkāršotu dizainparaugu aizsardzības procedūru visā pasaulē, informē Patentu valde.

Rijādas nolīgums par dizainparaugiem paredz vienādotas un atvieglotākas dizainparaugu reģistrācijas procedūras, jo īpaši koncentrējoties uz mazāka mēroga dizaineriem, mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Pirmie priekšlikumi par dizainparaugu reģistrācijas procedūru starptautisku saskaņošanas un vienkāršošanas nepieciešamību Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā tika iesniegti no Latvijas un Norvēģijas tālajā 2005.gadā. Bija pabeigts darbs pie preču zīmju reģistrācijas procedūras normu starptautiskas saskaņošanas un vienkāršošanas, kas vēlāk tika noteikts Singapūras līgumā par preču zīmēm, un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija aicināja dalībvalstis izteikt priekšlikumus turpmākajam darbam. 

Dizaineriem parasti ir jāievēro iesniegšanas procedūras, ko noteicis tās valsts intelektuālā īpašuma birojs, kurā viņi vēlas reģistrēt savu darbu. Tā kā dizainparauga tiesības ir teritoriālas un tādējādi attiecas tikai uz valsti vai reģionu, kurā iegūta aizsardzība, dizaineriem ir jāiziet viens un tas pats process katrā valstī vai reģionā, kurā viņi vēlas aizsargāt savus dizainparaugus. Rijādas nolīgums par dizainparaugiem palīdzēs padarīt dizainparaugu aizsardzības procedūru regulējumu paredzamāku un pašas procedūras būs mazāk sarežģītas un pieejamākas. Dizaineriem būs vieglāk iesniegt pieteikumus vairākās dažādās jurisdikcijās.

Dizainparaugu nolīguma ieguvumi un priekšrocības:

  • maksimālo norāžu vai elementu skaita noteikšana, kas dizaineriem jāiesniedz reizē ar dizainparauga reģistrācijas pieteikumu. Slēgta saraksta izveide palīdzēs izveidot paredzamu regulējumu dizainparaugu aizsardzības procedūrām, proti, dizaineri vai to pārstāvji, kas vēlas iesniegt pieteikumu, precīzi zinās, kādas norādes vai elementi var būt vajadzīgi;
  • pieteikuma iesniedzēji paši varēs izvēlēties, kā viņi attēlo dizainparaugu pieteikumā (rasējumi, fotogrāfijas vai, ja intelektuālā īpašuma birojs to atļauj, – video);
  • noteiktos apstākļos pieteikuma iesniedzējiem būs atļauts vienā pieteikumā iekļaut vairākus dizainparaugus;
  • nosaka prasības pieteikuma datuma piešķiršanai, proti, ir ļoti svarīgi līdz minimumam samazināt prasības, kas piemērojamas pieteikuma datuma noteikšanai, jo dizainparaugu jomā pieteikuma datuma zaudēšana var izraisīt galīgu tiesību zaudēšanu;
  • paredzēts 12 mēnešu labvēlības periods pēc tam, kad dizainparaugs pirmo reizi izpausts sabiedrībai. Labvēlības perioda laikā izpaušana sabiedrībai neietekmē dizainparauga aizsargājamību;
  • pieteikuma iesniedzējiem būs atļauts atlikt savu dizainparaugu publikāciju uz vismaz 6 mēnešiem pēc tam, kad noteikts pieteikuma datums;
  • tiks nodrošināti atvieglojumu pasākumi un piedāvāta zināma elastība, lai novērstu to, ka pieteikumu iesniedzēji zaudē savas tiesības, ja viņi nokavē termiņu. Ja šādi pasākumi netiek veikti, termiņa nokavēšana parasti nozīmē tiesību zaudēšanu. Attiecībā uz dizainparaugiem šāds zaudējums ir neatgriezenisks; 
  • būs vienkāršota procedūra, kādā notiek dizainparauga reģistrācijas atjaunošana;
  • dalībvalstis arī tiek mudinātas noteikt samazinātas maksas par pieteikumiem.

Turklāt nolīgumā dizainparaugu aizsardzība ir skaidri sasaistīta ar tradicionālo zināšanu un kultūras izpausmju aizsardzību. To panāk ar noteikumu, saskaņā ar kuru līgumslēdzējas puses var pieprasīt pieteikuma iesniedzējiem iesniegt informāciju par tradicionālajām kultūras izpausmēm un zināšanām, kas attiecas uz tiesībām uz dizainparauga reģistrāciju.