Lai nodrošinātu Zaļās pārkārtošanās akta prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos, pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.255 “Noteikumi par distances līgumu” un MK noteikumos Nr.254 “Noteikumi par līgumu, kas noslēgts ārpus pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas”. Grozījumu mērķis ir paaugstināt pircēju aizsardzības un informētības līmeni.

Zaļās pārkārtošanās akts (direktīva 2024/825, ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību) paredz konkrētus pasākumus pircēju aizsardzībai pret maldinošu un negodīgu komercpraksi, piemēram, preču agrīnu novecošanu, zaļmaldināšanu, nepamatotiem ilgtspējas marķējumiem un trūkumiem informācijā par preču remontējamību vai pārstrādi. Lai šīs prasības tiktu īstenotas, grozījumi noteikumos precizē tirgotāju pienākumus attiecībā uz skaidras, salīdzināmas un pārbaudāmas informācijas sniegšanu.

MK noteikumos Nr.255 paredzēts papildināt informēšanas prasības, kas tirgotājam jāievēro pirms līguma noslēgšanas. Jaunā kārtība nosaka, ka pircējiem jāsniedz ne tikai vispārēja informācija par preces vai pakalpojuma īpašībām, bet arī detalizēta informācija par:

  • ilgizturības komercgarantiju, ja tā tiek piedāvāta un pārsniedz divu gadu termiņu;
  • juridisko atbilstības garantiju, kuras minimālais termiņš Latvijā ir divi gadi;
  • preces remontējamības indeksu vai rezerves daļu pieejamību un remonta nosacījumiem;
  • videi draudzīgām piegādes iespējām, ja tādas ir pieejamas.

Šī informācija būs jāsniedz, izmantojot Eiropas Komisijas paziņojumus un marķējumus, kas tiks izstrādāti līdz 2025.gada 27.septembrim. Tādējādi pircēji varēs labāk izprast, kādas priekšrocības sniedz konkrētais produkts, un izvēlēties tādas preces, kurām ir ilgāks kalpošanas mūžs un lielāka remontējamība.

Līdzīgas izmaiņas paredzētas arī MK noteikumos Nr.254, kas regulē līgumus, kas slēgti ārpus komersanta pastāvīgās darbības vietas. Šie noteikumi papildināti ar līdzvērtīgām prasībām attiecībā uz informēšanas pienākumiem, tostarp par ilgtspējas aspektiem un juridiskajām garantijām.

Abos noteikumu kopumos tiek īpaši uzsvērta nepieciešamība izmantot informatīvus atgādinājumus, kas palīdz pircējiem nepārprotami atšķirt komercgarantiju no juridiskās garantijas. Tāpat noteikumi nosaka prasības attiecībā uz preču ar digitāliem elementiem informāciju – par programmatūras atjauninājumu nodrošināšanas termiņiem un tiesībām divu gadu laikā iesniegt pretenziju.

Ņemot vērā nozares izteiktās bažas, grozījumos skaidrots arī elektroenerģijas pakalpojumu īpašais statuss attiecībā uz atteikuma tiesībām. Tiek norādīts, ka nav pamata izslēgt elektroenerģiju no 14 dienu atteikuma tiesību regulējuma. Tāpat kā citos pakalpojumos (piemēram, ūdens vai telekomunikāciju), atteikuma tiesības attiecas arī uz elektroenerģiju, lai gan pati pakalpojuma izpilde turpinās līdz brīdim, kad līgums tiek pārtraukts. Pircējs šajā laikā sedz samaksu par faktiski saņemto pakalpojuma apjomu.

Paredzētie grozījumi veido pamatu harmonizētai pircēju aizsardzības sistēmai visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus tie sniedz pircējiem rīkus, lai izvēlētos, balstoties uz skaidru un pārbaudāmu informāciju. Tādējādi grozījumi ne tikai paaugstina tirgotāju atbildību, bet arī sekmē pāreju uz ilgtspējīgāku patēriņa modeli sabiedrībā.

Grozījumi stāsies spēkā 2026.gada 27.septembrī.