Lai nodrošinātu Latvijas virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu, mazinot sabiedrības un tautsaimniecības ievainojamību pret klimata pārmaiņu radītājām sekām, kā arī veicinātu transformāciju uz ilgtspējīgu attīstību, turpinot nodrošināt nozaru (lauksaimniecība, transports u.c.) konkurētspēju, 2024.gada 1.oktobrī apstiprināts Klimata likums. Likumprojekts tiek iesniegts Saeimai tālākai izskatīšanai, informē Ministru kabinets.
No klimata pārmaiņu veicinātajiem ekstremālajiem laikapstākļiem Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc karstuma viļņi un sausums, liecina tirgus pētījumu datu vācēja “Norstat” 2024.gada publiskie aptaujas dati. Šovasar piedzīvotās vētras un lietavu radītās sekas Latvijas lielākajā daļā sajuta gandrīz visi, kas vienlaikus radīja finansiālus zaudējumus. Klimata pārmaiņu radīto laikapstākļu ekstrēmu klātesamība ir jūtamāka arvien biežāk, tamdēļ pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi prasa centienus īstenot visos līmeņos – globālā, nacionālā, pašvaldības un indivīda līmenī.
Lai īstenotu pāreju uz ilgtspējīgu tautsaimniecību, īpaši pašvaldībām ir pieejami vairāki finanšu instrumenti – Eiropas Savienības (ES) finanšu avoti, valsts budžets (emisiju kvotu izsolīšanas instruments, modernizācijas fonds u.c.), cits finansējums (Eiropas klimata iniciatīvas u.c.).
Klimatam nedraudzīgās emisijas rodas no fosilā kurināmā izmantošanas enerģijas un produktu ražošanā, fosilās degvielas izmantošanas transportā, darbībām lauksaimniecībā, produktu ražošanas, atkritumu apsaimniekošanas, kā arī zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoros. Tādēļ būtiski ir tas, kā cilvēki dzīvo, pārvietojas, apsilda vai dzesē mājokli, apsaimnieko zemi, ražo un patērē.
Emisiju samazināšanas mērķis līdz 2030.gadam Latvijai ir 17%, salīdzinot ar 2005.gadu, tas noteikts klimata likumprojektā. Šis mērķis attiecas uz tautsaimniecības nozarēm – transports, lauksaimniecība, rūpniecība, enerģētika, atkritumu apsaimniekošana. ES dalībvalstu vidū Latvijai noteiktais emisiju samazināšanas mērķis ir ceturtais zemākais, kamēr Igaunijai tas ir 24% samazinājums, bet Lietuvā 21%. Klimata likumprojektā ir nostiprinātas atbildības par Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030.gadam mērķu sasniegšanu.
Klimata likumprojektā ir ietvertas visas klimata politikas tiesību normas vienuviet, kas iepriekš bija definētas citos likumos, kā arī ieviesti jauni elementi, kas līdzšinēji nav noregulēti. Pērn pavasarī stājās spēkā jaunie ES tiesību akti klimata jomā, attiecīgi Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pilnveidoja un paplašināja likumprojekta tvērumu, lai nodrošinātu jauno ES tiesību aktu pārņemšanu.
Pie Klimata likumprojekta sagatavošanas strādāts kopš 2021.gada. KEM izstrādi pārņēma 2023.gadā. Izstrādes gaitā organizējot vairākkārtīgas sabiedriskās apspriedes, starpinstitūciju sanāksmes un seminārus par likumā ietverto normu ieviešanu dzīvē. Sadarbībā ar nozaru asociācijām, uzklausot un diskutējot, vairākas normas precizētas un pilnveidotas.
Klimata likumprojekts izstrādāts, ievērojot Eiropas Klimata likumu, un Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma saistības, kuras paredz ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu, tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, tādējādi ievērojami mazinot klimata pārmaiņu radītos riskus un ietekmi. Parīzes nolīgumu ratificējušas 194 pasaules valstis un ES. ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām noteiktais ir saistošs ne vien ES un Latvijai, bet teju visām pasaules valstīm tajā skaitā, Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnai, Japānai u.c.
