Lai nodrošinātu darba tirgus un ekonomikas attīstību, Ministru kabinets (MK) 20.02.2018. apstiprināja MK noteikumu projektu "Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki", piemērojot atvieglotus nosacījumus darba atļauju noformēšanai, ja darbam Latvijas Republikā šajās profesijās tiek uzaicināti trešo valstu pilsoņi.

Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams lielā daļā uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, līdz ar to kavējot arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos, norāda Ekonomikas ministrija (EM), prognozējot, ka turpmākajos gados situācija kļūs vēl saspringtāka.

Profesiju saraksts veidots:

  • izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu;
  • identificējot profesijas, kurās jau šobrīd vērojams darbaspēka iztrūkums (darba devēju aptauja);
  • prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Vienlaikus saraksts veidots, lai novērstu, ka darba devēji piesaista zemu izmaksu darba spēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē.

Profesiju sarakstā iekļautas 237 profesijas / specialitātes (no Profesiju klasifikatora (MK noteikumi Nr.264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām") 1.-3.pamatgrupas), tostarp:

  • zinātnieki, fiziķi, ķīmiķi, matemātiķi, statistiķi – 49 profesijas;
  • informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas speciālisti – 51 profesija;
  • apstrādes rūpniecības speciālisti – 85 profesijas;
  • elektrotehnoloģijas, elektrotehnikas un būvniecības jomas speciālisti – 36 profesijas;
  • finanšu analīzes jomas un pārvaldes vecākie speciālisti – 7 profesijas;
  • zvejas kuģu vadīšanas jomas speciālisti – 2 profesijas;
  • gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes jomas speciālisti – 7 profesijas.

Profesiju sarakstā iekļauto speciālistu piesaistei piemēros šādus atvieglojumus:

  • ja nodarbinātais vēlēsies saņemt Eiropas Savienības zilo karti – minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā, reizinot ar koeficientu 1,2 (pašreizējā koeficienta 1,5 vietā);
  • citos gadījumos – ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz 10 darba dienas (pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi).

MK noteikumu projektā nav paredzēti cita veida atvieglojumi. Līdzšinējie nosacījumi reglamentētajām profesijām (tostarp valodas zināšanas, attiecīgi sertifikāti u.tml.) paliek spēkā.

Jānorāda, ka 2016.gadā ārzemniekiem, kas nodarbināti MK noteikumu projekta pielikumā iekļautajās specialitātēs / profesijās, izsniegtas 677 darba atļaujas. Paredzams, ka izsniegto darba atļauju skaits būtiski nepalielināsies, jo primāri atvieglojumi noteikti, lai paātrinātu darba atļauju noformēšanas procesu ārzemniekiem, kurus plānots nodarbināt konkrētajās specialitātēs, sniedzot iespēju darba devējiem ātrāk piesaistīt nepieciešamos speciālistus.

Lai palielinātu darba tirgus efektivitāti, EM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) plāno arī ilgtermiņa pasākumus vietējā darbaspēka piedāvājuma uzlabošanai, kas ietvertu darba ņēmēju apmācības nozarēs iztrūkstošajās profesijās. Tāpat šī gada maijā tiks aktualizētas darba tirgus attīstības prognozes un saskaņoti risināti jautājumi par darbaspēka iekšējo ģeogrāfisko mobilitāti (mājokļu pieejamību) un izglītības sistēmas attīstību, īpašu uzmanību pievēršot profesionālās vidējās izglītības un mūžizglītības sistēmas attīstībai.

EM iesniegusi priekšlikumus arī grozījumiem Imigrācijas likumā (IL) ar mērķi atvieglot Latvijā augstāko izglītību ieguvušo ārzemnieku iesaisti darba tirgū, savukārt Ārlietu ministrija uzsākusi Diasporas likuma izstrādi, lai atvieglotu aizbraukušo latviešu atgriešanos. Kā zināms, 02.02.2017. Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus IL, kas paredzēti, lai atvieglotu ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem nodarbinātajiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās ar būtisku darbaspēka trūkumu. Veicot grozījumus IL, radīti 3 nozīmīgi risinājumi augsti kvalificētu speciālistu piesaistei un jaunuzņēmumu dibinātājiem, saīsināts un pilnveidots vispārējais darba spēka piesaistes process, kā arī sniegta iespēja ārzemju studentiem strādāt 20 stundas nedēļā pie jebkura darba devēja.