Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019. – 2022.gadam", kas raksturo Latvijas kiberdrošības situāciju, identificē nākotnes izaicinājumus un definē nacionālās kiberdrošības politikas rīcības virzienus.
Kiberdrošības politikas mērķis ir stiprināt un attīstīt kiberaizsardzības spējas, paaugstinot noturību pret kiberuzbrukumiem un veicināt sabiedrības izpratni par draudiem kibertelpā. Lai sasniegtu mērķi, noteikti pieci rīcības virzieni – kiberdrošības veicināšana un digitālās drošības risku mazināšana; informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izturētspēja; sabiedrībai kritiski svarīgu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un pakalpojumu nodrošināšanas stiprināšana; sabiedrības izpratne, izglītība un pētniecība; starptautiskā sadarbība; tiesiskums kibertelpā un kibernoziedzības mazināšana.
Kiberdrošības stratēģiju Aizsardzības ministrija un citas kompetentās institūcijas realizēs, īstenojot tām uzticētos uzdevumus, piemēram, noteikt drošības prasības mākoņdatošanas pakalpojumu, viedierīču un interneta lietošanai, izstrādāt ieteikumus autentifikācijai e-pakalpojumu saņemšanai, stiprināt sabiedrības izpratni par drošu interneta lietošanu, sekmēt valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku izpratni par drošu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu, kā arī stiprināt tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti kiberdrošības jomā.
Tāpat stratēģija paredz valsts pārvaldes iestāžu un privātā sektora iesaisti kiberdrošības noturības stiprināšanā, investējot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju drošībā, piegāžu drošībā un personāla apmācībā.
Ministru kabinets šodien apstiprināja arī Aizsardzības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par pamatnostādņu "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.–2018.gadam" rīcības plāna īstenošanu", kurā izvērtēta uzdevumu izpilde iepriekšējā plānošanas periodā, no kuriem būtiskākie bija normatīvās bāzes izstrāde kiberdrošības jomā, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju drošības sistēmas izveide visās nozarēs. Tāpat tika nodrošināta kiberdrošība Latvijas prezidentūras ES laikā, plašāk ieviesta e-autentifikācija un eParaksta lietošana, attīstīta Nacionālo bruņoto spēku kiberaizsardzības spēja, uzsākts kiberjaunsardzes projekts u.c.
"Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.–2018.gadam" bija pirmais politikas plānošanas dokuments kiberdrošības jomā, un daļu tajā ietverto uzdevumu plānots īstenot arī laika posmā līdz 2022.gadam, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras uzraudzību, eID kartes ieviešanu un sabiedrības izglītošanu kiberdrošības jomā.
Kiberdrošība ir visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas elements. Visaptverošajā valsts aizsardzībā, kur katrs sabiedrības loceklis tiek organizēts, lai aizsargātu valsti pret visa veida uzbrukumiem, gan militāriem, gan nemilitāriem, kiberaizsardzībai ir aizvien lielāka nozīme, ņemot vērā sekas, kādas valstij un sabiedrībai var nodarīt pret to vērsts kiberuzbrukums.
