2015. gada 3. martā Ministru kabinets pieņēma kārtējo lēmumu par dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijā. Ekonomikas ministrijai tika uzdots izstrādāt tiesisko regulējumu un vakar, 15. septembrī, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Enerģētikas likumā. To mērķis, saskaņā ar dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu, ir:

  • nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību;
  • novērst potenciālo risku, kad valstij stratēģiski svarīgu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu pieejamība tiek izmantota kā politiskās ietekmes instruments no trešajām valstīm;
  • noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta tirgus dalībniekiem savstarpēju vienojoties.

"Līdz ar pieņemto lēmumu Ministru kabinets konsekventi īsteno dabasgāzes tirgus reformu Latvijā, sperot nākošo soli tuvāk brīvas konkurences nodrošināšanai dabasgāzes tirgū un līdz ar to dabasgāzes piegāžu drošības un enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Pārskatāmas enerģijas cenas un atvērta tirgus nosacījumi, t.sk. dabasgāzes sektorā, ir svarīgs nosacījums ilgtermiņa investīcijām rūpniecībā, kas nākotnē nodrošinātu ievērojamu ekonomikas un darbavietu pieaugumu Latvijā,”  uzsver ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola.

Veidojot nosacījumus efektīvam un integrētam dabasgāzes tirgum, nepieciešams lietotājiem nodrošināt iespēju izvēlēties tirgotāju un saņemt dabasgāzi par tirgus cenām. Likumprojekts paredz, ka 2017. gada 3. aprīlī dabasgāzes tirgus tiks pilnībā atvērts visiem lietotājiem - tas nozīmē, ka dabasgāzes cena tiks noteikta, tirgotājam un lietotājam vienojoties.

Mājsaimniecības lietotājiem, lai mazinātu sociālo spriedzi, ir paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana. Mājsaimniecības lietotāji arī pēc 2017. gada 3. aprīļa varēs izvēlēties, vai saņemt dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu, vai par tirgus cenu. Dabasgāzes pārvades un sadales tarifus gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām arī turpmāk apstiprinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Likumprojektā iekļautās normas paredz, ka līdz 2017. gada 3.aprīlim vertikāli integrētam uzņēmumam AS “Latvijas Gāze”  ir pienākums izveidot  divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus – viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Līdz 2017. gada 31. decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas sistēmas operatoram ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali. Ieviešot šīs prasības, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšana sistēmas operators būs  kapitālsabiedrība, kas juridiski, funkcionāli un organizatoriski nodalīta no AS „Latvijas Gāze”. Tās īpašnieki būs ar AS „Latvijas

Gāze” vai tās akcionāriem nesaistītas personas.

Saistībā ar īpašumtiesību maiņu likumprojektā ir paredzētas valsts pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Gadījumā, ja valsts neizmanto pirmpirkuma tiesības, bet īpašumtiesības tiek atsavinātas par labu kādam citam subjektam, tad šādu darījumu akceptē Ministru kabinets, balstoties uz Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu. 

Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka Regulatoram jāuzrauga vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora atbilstība neatkarības prasībām, kā arī jāizstrādā pārvades un uzglabāšanas tarifa metodika. Tāpat likumprojektā noteikts, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būs regulēta pieeja, lai ikviens tirgus dalībnieks var glabāt tajā gāzi, ievērojot vienādus tirgus nosacījumus.

Tāpat Ministru kabinetam noteikts pienākums izstrādāt dabasgāzes drošības rezerves izveidošanas un izmantošanas kārtību, lai pēc iespējas nodrošinātu dabasgāzes lietotāju nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi.