Amatpersonas piemaksas apmērs nedrīkstēs pārsniegt 100% no mēnešalgas, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības uzskaites sistēmu.
Turpmāk noteikumos tiks izdalīts atsevišķs klasifikācijas kods, lai nodrošinātu, ka turpmāk tiek iegūta informācija par amatpersonām, kas saņem speciālo piemaksu par iestādei būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu.
Saskaņā ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā šai speciālajai piemaksai noteikti sekojoši ierobežojumi - speciālās piemaksas apmērs nedrīkst pārsniegt 100% no amatpersonas mēnešalgas un mēnešalga kopā ar piemaksām nedrīkst pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu, kā arī šādu amatpersonu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 5% no iestādē nodarbināto amatpersonu skaita.
Finanšu ministrija (FM) grozījumus noteikumos skaidro ar nepieciešamību saistīt tos ar veiktajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas pieņemts Saeimā 2016.gada 15.septembrī un stājās spēkā 2016.gada 4.oktobrī.
Ziņots, ka Saeima 15.septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pilotprojekta īstenošanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), paaugstinot atalgojumu iestādes "atslēgas cilvēkiem".
Saskaņā ar likuma izmaiņām VID ģenerāldirektora amatalga būs 4030 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma. Patlaban VID vadītāja alga ir starp 2000 un 3000 eiro mēnesī. Tāpat likuma izmaiņas paredz palielināt algu citiem VID darbiniekiem.
"Līdzekļus VID vadītāja atalgojuma palielināšanai ņemsim no pašreizējā budžeta. Tāpat Finanšu ministrija jau no gada sākuma kā prioritāti ir izvirzījusi VID darbinieku motivēšanu un atalgojuma palielināšanu, kas tiks arī pildīts. VID darbinieku motivācijas pasākumi paredz, ka VID vadītāja kompetencē būs sadalīt finanšu līdzekļus - vai nu palielinot atalgojumu tiem, kas strādā lielākā riska zonā, vai arī izdalīt līdzekļus visiem, kas, manuprāt, nav labākais variants," iepriekš sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš iepriekš skaidroja, ka VID kā pilotprojekts izvēlēts tādēļ, ka no tā veiksmīgas darbības atkarīgas visas sabiedrības intereses un budžeta ieņēmumi. Tuvākajās nedēļās Valsts kanceleja plāno prezentēt projektu, kā visu valsts pārvaldi padarīt efektīvāku.
Pēc VID pilotprojekta rezultātu izvērtēšanas 2017.gadā, tostarp darba snieguma rādītāju analīzes, tiks pieņemts lēmums par sistēmas attiecināšanu arī uz citām iestādēm.
Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma 2016.gada jūlijā tika veikts salīdzinošais pētījums par atalgojuma apmēru valsts pārvaldē un privātajā sektorā, lai noskaidrotu, cik konkurētspējīgs ir valsts pārvaldes atalgojums (mērķis kopš vienotās darba samaksas sistēmas ieviešanas 2005.gadā - 80% no privātā sektora). Pētījuma rezultāti liecināja, ka izteikti kritiska situācija ar atalgojuma līmeni ir augstākā līmeņa vadītājiem (vidējā mēnešalga ir tikai 36% no līdzīgas vērtības amatiem privātajā sektorā), nākamā kritiskā grupa ir vidējā līmeņa vadītāji (vidējā mēnešalga nesasniedz 50% no līdzīgas vērtības amatiem privātajā sektorā) un augsta līmeņa eksperti, īpaši informācijas tehnoloģiju speciālisti, inženieri, privātpersonu kontrolētāji un citi.
