Ievads. Mākslīgais intelekts uzņēmumā

Mākslīgais intelekts (MI) šodien ir klātesošs ikdienas darba procesos – dokumentu sagatavošanā, datu analīzē, sarakstes uzlabošanā, tulkošanā, ideju ģenerēšanā un daudzās citās jomās. Prakse rāda, ka darbinieki MI rīkus aktīvi un labprāt izmanto. Tāpēc būtiskākais jautājums nav, vai tie tiek lietoti, bet gan – kādā veidā un vai ar darba devēja atļauju.

Bieži vien darba devēji vai nu formāli atļauj izmantot publiski pieejamus MI rīkus, pilnībā neapzinoties ar to lietošanu saistītos riskus, vai arī darbinieki tos izmanto bez jebkāda iekšēja regulējuma, skaidrām vadlīnijām un izpratnes par iespējamiem personas datu aizsardzības, konfidencialitātes, intelektuālā īpašuma un atbildības riskiem.

Savukārt uzņēmumi, kuros savlaicīgi izstrādāta skaidra MI lietošanas politika, noteikti pieļaujamie izmantošanas veidi, identificēti riski un nodrošināta darbinieku apmācība, joprojām ir salīdzinoši reti. Rezultātā MI izmantošana bieži nonāk tā sauktajā “pelēkajā zonā” – starp tehnoloģisko progresu un juridisko nenoteiktību.

Šajā kontekstā MI izmantošana darba vidē var būt gan būtisks konkurētspējas priekšrocību avots, gan arī nozīmīgs riska faktors. Bez skaidra regulējuma pat labu nodomu vadīts darbinieks var neapzināti izpaust konfidenciālu informāciju, pārkāpt personas datu aizsardzības prasības vai izmantot mākslīgā intelekta ģenerētu saturu, kura izcelsme, izmantošanas nosacījumi un tiesiskais statuss nav pietiekami izvērtēts. Vienlaikus pilnīgs MI aizliegums uzņēmumā bieži vien nav efektīvs – tas neveicina atbildīgu rīku izmantošanu un vairo “pelēko zonu”, kurā tehnoloģijas tiek lietotas bez darba devēja ziņas.

Eiropas Savienības (ES) līmenī jau ir pieņemts īpašs regulējums MI jomā – Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) regula 2024/1689, plašāk pazīstama kā Mākslīgā intelekta akts (MI akts). Tā nosaka vienotus noteikumus MI sistēmu izstrādei, laišanai tirgū, nodošanai ekspluatācijā un izmantošanai ES, kā arī aizliedz noteiktas MI prakses un paredz īpašas prasības augsta riska sistēmām. Tomēr jāņem vērā, ka šis regulējums salīdzinoši mazā mērā attiecas uz tā dēvētajiem parastajiem lietotājiem – uzņēmumiem, kas MI izmanto kā palīgrīku ikdienas darba vajadzībām, ja vien netiek lietotas aizliegtas vai augsta riska sistēmas.

Arī Latvijā pakāpeniski veidojas MI lietošanas regulējuma ietvars, tostarp pieņemti pirmie normatīvie akti, piemēram, Mākslīgā intelekta centra likums. Tomēr ikdienas situācijās ar tā lietošanu saistītie riski, pārkāpumi un atbildības jautājumi joprojām tiek vērtēti, piemērojot galvenokārt jau esošos tiesību aktus – ES regulu 2016/679 (Vispārīgo datu aizsardzības regulu), Civillikumu, Darba likumu, kā arī attiecīgo nozari regulējošos normatīvos aktus.

Tas nozīmē, ka juridiskā atbildība neizzūd arī tad, ja konkrēts rezultāts, dokuments vai pat vienkāršs atgādinājums ir radīts ar MI rīku. Normatīvais konteksts darba devēja pienākumus nevis atvieglo, bet padara vēl nozīmīgākus. Tādēļ darba devējam ir būtiski apzināties MI izmantošanas riskus, izvērtēt tā ietekmi uz datu apstrādi, darba procesiem un lēmumu pieņemšanu, kā arī savlaicīgi nodrošināt darbiniekiem nepieciešamās zināšanas drošai un atbildīgai šo rīku lietošanai.

Mākslīgais intelekts pats par sevi nav ne labs, ne slikts – izšķiroša nozīme ir tam, kā uzņēmums to ievieš un pārvalda. Šīs rokasgrāmatas mērķis ir sniegt uzņēmumam praktisku un strukturētu ceļvedi drošai, pārdomātai un tiesiski atbilstošai MI rīku izmantošanai darba vajadzībām. Tā palīdzēs identificēt galvenos riskus, izprast uzņēmuma kā darba devēja atbildību, kā arī soli pa solim sakārtot iekšējo dokumentāciju, kas regulē šo rīku ieviešanu un lietošanu ikdienas darbā.

Rokasgrāmata ir vērsta ne tikai uz noteikumu un procedūru izstrādi, bet arī uz darbinieku sagatavošanu – izpratnes veidošanu par to, ko drīkst, ko nedrīkst, kā atbildīgi izmantot MI rīkus un kā rīkoties situācijās, kad rodas šaubas, neskaidrības vai incidenti.

Vienlaikus jāuzsver, ka šī rokasgrāmata ir veidota kā viens no pirmajiem mēģinājumiem apkopot būtiskākos jautājumus, ar kuriem uzņēmumi saskaras MI izmantošanā, ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību un normatīvās vides veidošanos. Tādēļ rokasgrāmata uztverama kā dinamisks instruments, kas regulāri pārskatāms, pilnveidojams un pielāgojams konkrētas organizācijas vajadzībām.

Rokasgrāmatas sākotnējais saturs balstīts uz informāciju, kas bijusi pieejama tās sagatavošanas brīdī, un atspoguļo aktuālo izpratni par MI izmantošanas riskiem, ierobežojumiem un labās prakses principiem. Šie materiāli tiks regulāri aktualizēti. Vienlaikus arī uzņēmumiem ieteicams periodiski pārskatīt savus iekšējos dokumentus, lai nodrošinātu to atbilstību jaunākajām tehnoloģiskajām, tiesiskajām un praktiskajām izmaiņām.

Rokasgrāmatai ir pievienoti arī praktiski pielikumi, kurus uzņēmums var izmantot savā ikdienas darbā, ieviešot un pārvaldot MI drošu lietošanu organizācijā:

1. Noteikumi par mākslīgā intelekta rīku izmantošanu uzņēmumā (skat. 4.nodaļas 1.pielikumu);
2. Noteikumi par personas datu apstrādi mākslīgā intelekta rīkos (skat. 3.nodaļas 1.pielikumu);
3. Noteikumi par komercnoslēpumu saturošas informācijas apstrādi mākslīgā intelekta rīkos (skat. 3.nodaļas 2.pielikumu);
4. Noteikumi par konfidenciālas informācijas apstrādi mākslīgā intelekta rīkos (skat. 3.nodaļas 3.pielikumu);
5. Ziņojums par datu drošības / konfidencialitātes incidentu (skat. 3.nodaļas 4.pielikumu);
6. Mākslīgā intelekta rīku izmantošanas “Drīkst/Nedrīkst” instrukcija darbiniekiem (skat. 4.nodaļas 2.pielikumu);
7. Instrukcija “ChatGPT” bezmaksas versijas izmantošanai darba vajadzībām (skat. 1.nodaļas 1.pielikumu);
8. Instrukcija “Microsoft Copilot” bezmaksas versijas izmantošana darba vajadzībām (skat. 1.nodaļas 2.pielikumu);
9. Instrukcija mākslīgā intelekta ģenerēta satura pārbaudei (skat. 5.nodaļas 1.pielikumu).

Cieņā
Nataļja Puriņa