Nav noliedzams, ka no Komercnoslēpuma aizsardzības likuma noteikumiem izriet komersanta pienākums pašam rūpēties, lai aizsargātu sev komerciāli nozīmīgu informāciju. Tikai šādā gadījumā viņš var saņemt arī likumā paredzēto aizsardzību. Aplūkosim ieteikumus, kā soli pa solim katram uzņēmējam parūpēties par savu komercnoslēpuma "saimniecību".

Raksta līdzautore: Kristīne Sakārne, ZAB "PRIMUS DERLING", zvērināta advokāte

Pirmais solis – definēt

Pirmais solis komercnoslēpuma pilnvērtīgai aizsardzībai ir definēt, kas konkrētajam komersantam ir komercnoslēpums. Vienkāršākais variants būtu izvēlēties ļoti vispārīgu un plašu definīciju un, piemēram, noteikt, ka visa informācija saistībā ar attiecīgā komersanta veikto komercdarbību, kas nav likumīgi publiski pieejama, ir komercnoslēpums. Maziem komersantiem ar viegli pārskatāmu informācijas apjomu (ja tam nav mantiski nozīmīgas vērtības) un nelielu darbinieku skaitu šī var būt piemērota izvēle, ja praktiski ir vienkārši identificēt šādu informāciju un ieviest pasākumus tās aizsardzībai (datorsistēmas ar personalizētu piekļuvi, dokumentu seifi, slēdzamas telpas u.tml. pasākumi).