Dāvanas un kukuļi – šie vārdi sabiedrībā ir samērā plaši zināmi. Kad runājam par katru no vārdiem atsevišķi, tiem var būt plaša un dažāda nozīme, piemēram, dzimšanas dienas dāvana, dabas dāvana, likteņa dāvana u.tml. vai maizes kukulis, ciemakukulis, Jānis Kukulis utt. Tomēr šo vārdu nozīme sašaurinās un kļūst konkrētāka, kad runājam par privātpersonas attiecībām ar amatpersonām un šo attiecību ietvaros pieņemtiem labvēlīgiem lēmumiem un risinājumiem.

Kas ir valsts vai pašvaldību iestāžu amatpersonām dota dāvana, un kas ir kukulis? Kurš ko kuram drīkst vai nedrīkst dot? Kur ir robeža starp atļauto un aizliegto? Atbildes uz šiem jautājumiem aplūkotas raksta turpinājumā.

Devējs un saņēmējs

Aplūkojot dāvanas un kukuļus, vispirms svarīgi saprast, kas ir devējs, bet kas ir saņēmējs. Kā jau minēts, vispārīgā izpratnē dāvanu un kukuļu nozīme ir samērā plaša un daudzveidīga. Atkarībā no konteksta ir iespējams, ka jebkurš var dāvāt vai dot dāvanu vai kukuli jebkuram. Šī raksta ietvaros analizētas konkrētas attiecības, kur devējs ir privātpersona, bet apdāvinātais vai saņēmējs ir amatpersona.