Jauni noteikumi kopīpašuma izbeigšanai
2022-05-06
Dr. iur. Jānis Kārkliņš, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, Civiltiesisko zinātņu katedras profesors
Klausies
Kopīpašnieku strīdi nekad nav bijis retums. Vai jaunie Civillikuma (CL) grozījumi novērsīs kopīpašuma regulējuma nepilnības, kas radīja kopīpašnieku savstarpējos strīdus? Aplūkosim un skaidrosim izmaiņas kopīpašuma izbeigšanas regulējumā!
Grozījumi CL pieņemti februāra sākumā un stājušies spēkā 2022. gada 1. maijā.
Mērķis – novērst nepilnības
Kā izriet no CL grozījumu anotācijas, to nepieciešamība primāri saistīta ar Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 17. decembra spriedumu lietā SKC-259/2019, kurā risināts kopīpašuma dalīšanas strīds un atspoguļota šobrīd aktuālā komersantu prakse domājamo daļu iegādē, konstatējot kopīpašuma izbeigšanas regulējuma nepilnību.
Proti, atbilstoši pastāvošai praksei komersanti ieguva īpašumā kopīpašuma domājamās daļas par salīdzinoši zemu cenu un neilgi pēc domājamo daļu iegūšanas īpašumā vai arī piedāvājot pārējiem kopīpašniekiem tās atpirkt par lielāku naudas summu cēla prasību tiesā par kopīpašuma izbeigšanu. Tādējādi praksē tika izbeigti kopīpašumi, par kuru lietošanu, iespējams, vairākumam kopīpašnieku iepriekš domstarpību nebija, un, zaudējot savu līdzšinējo dzīvesvietu, viņi bija spiesti meklēt jaunu mājvietu.
Ar labu ticību nepietiek
Tiesu praksē šo problēmu centās risināt, izmantojot CL 1. pantā nostiprināto labas ticības principu. Labas ticības princips nozīmē, ka katram savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ievērojot citu personu pamatotās intereses. CL 1. pants palīdz novērst gadījumus, kad civiltiesību subjekti savas tiesības izmanto vai pienākumus izpilda neattaisnojamā veidā vai neattaisnojumu mērķu sasniegšanai.
Tomēr labas ticības principu nevar uzskatīt par vispārēju taisnīguma priekšrakstu – tiesiskā stabilitāte būtu apdraudēta, ja labas ticības principu izmantotu likuma normu un tiesisko darījumu seku neierobežotai korekcijai.[1] Tādēļ CL bija nepieciešami grozījumi, lai racionālāk, nepiemērojot CL 1. pantu, izslēgtu gadījumus, kad ar dažādu shēmu starpniecību kopīpašuma izbeigšanai lieto tiesību formālismu un ļaunticīgu izmantošanu.[2]
Tā sauktie “vertikālie līgumi” ir praksē ļoti izplatīti un tiek slēgti dažādās uzņēmējdarbības jomās. To mērķis ir vienoties par īpašiem noteikumiem un nosacījumiem saistībā ar preču vai pakalpojumu pirkšanu, pārdošanu vai tālākpārdošanu. Apskatām, kas ir vertikālie līgumi, kādi ir to izplatītākie veidi un būtiskākās pazīmes, kā arī ar šādiem līgumiem saistītos riskus un kā no tiem izvairīties.
Lietvedība
06:00, 8. Mai. 2024
Laulātie laulības laikā ir tiesīgi paši brīvi izraudzīties sev piemērotāko savstarpējo mantisko attiecību režīmu. Stājoties laulībā, aktualizējas jautājums par to, vai un kāda manta piederēs katram laulātajam kā atsevišķā manta, vai arī laulātie iegūs kopīgu mantu, ar ko kopīgi arī rīkosies. Apskatām, kādas darbības jāveic, lai laulības līgums, kas paredz tiesības uz nekustamo īpašumu, iegūtu saistošu spēku pret trešajām personām.
Lietvedība
06:00, 26. Apr. 2024
Jādomā, ka strīdi ir tikpat seni kā pati cilvēce, tādēļ cilvēki jau izsenis ir gremdējušies pārdomās par to, kas tad ir vērtīgāk – strīdēties vai noslēgt mieru. Strīdu dalībnieki ne vienmēr spējuši racionāli un ar vēsu prātu tos atrisināt paši saviem spēkiem, jo cilvēks tomēr ir emocionāla būtne un bieži vien tā rīcību nosaka dažādi principi, aizspriedumi vai kādi iracionāli apsvērumi. Tomēr izlīgums ir lielisks veids, kā ietaupīt finanšu un laika resursus.
Lietvedība
06:00, 12. Apr. 2024
Uzņēmumiem zināmākā situācija, kad tiek slēgts patapinājuma līgums, ir par darbiniekam piederoša transportlīdzekļa lietošanu darba vajadzībām. Tomēr šis nebūt nav vienīgais gadījums, kad var slēgt patapinājuma līgumu. Kad tas būtu slēdzams? Kādas ir šī līguma nianses?
Lietvedība
06:00, 10. Apr. 2024
Ja uzņēmumam nākas pieņemt lēmumu, piemēram, par valdes vai padomes locekļu maiņu, tam nepieciešams apstiprinājums – protokols, kas pierāda lēmuma gaitu un ir iesniedzams Uzņēmumu reģistrā. Tomēr praksē ir vēl vairākas situācijas, kurās protokola nozīme ir tikpat būtiska. Apskatām, kas ir protokols, kad tas jāsagatavo un kā jānoformē.
Lietvedība
06:00, 14. Mar. 2024
Turpinot tēmu par datu aizsardzības sistēmas ieviešanu organizācijā, šajā daļā tiks aplūkoti organizatorisko pasākumu ieviešanas, datu aizsardzības incidentu kontroles un drošības jautājumi atbilstoši regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti jeb Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām.
Lietvedība
09:00, 5. Mar. 2024
Lai arī kļūdas pieļaujamība elektronisko dokumentu laikā šķiet visai neiespējama, tomēr kļūdas gadās. Kā labot ieviesušās kļūdas, lai dokuments nezaudētu juridisko spēku?
Lietvedība
06:00, 1. Mar. 2024
Lai personāla dokumentu aprites gaitā nerastos problēmas, jāpievērš uzmanība vairākiem aspektiem – dokumentu formātam, glabāšanas nosacījumiem, datu apstrādes drošībai un parakstu juridiskajam spēkam. Īpaši noteikumi jāievēro gadījumā, ja darba attiecības tiek slēgtas ar darbinieku, kurš atrodas ārvalstīs. Vērtēsim šos aspektus, sniedzot praktiskus ieteikumus, to alternatīvas un minimālās prasības.
Lietvedība
06:00, 23. Feb. 2024
Uzņēmumi ikdienā bieži vien sastopas ar nepieciešamību gatavot dokumentus svešvalodā. Tā kā uzņēmumi uztur sadarbību ar ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem un piesaista darba spēku no ārvalstīm, kā arī nereti uzņēmuma pārvaldes institūciju pārstāvji labāk pārzina, piemēram, angļu valodu, rodas jautājums, kuriem uzņēmuma iekšējiem dokumentiem obligāti jābūt latviešu valodā, bet kuri var tikt sagatavoti svešvalodā, neieguldot resursus tulkojuma nodrošināšanā?
Šobrīd strādājam digitālajā vidē, tāpēc, no vienas puses, rodas daudz dažādu datu, bet, no otras puses, dati ir dažādos formātos, tiem ir noteikti dažādi ierobežojumi, kas padara tos grūti izmantojamus. Lai risinātu šīs problēmas un padarītu datus pieejamus, šobrīd tiek strādāts pie jauna Eiropas Savienības Datu pārvaldības akta transponēšanas Latvijā un citās dalībvalstīs.
Lietvedība
06:00, 10. Jan. 2024
Mēdz būt situācijas, ka patērētājs vēlas atgriezt naudu par iegādāto preci/pakalpojumu, pamatojoties uz to, ka prece/pakalpojums neatbilst kādiem kritērijiem. Taču, slēdzot līgumu ar preces/pakalpojuma piegādātāju/sniedzēju, sākotnēji nav atrunāti precīzi naudas atgriešanas nosacījumi vai kārtība, kādā abas puses var lauzt līgumu. Kādos gadījumos var uzskatīt, ka līgums starp komersantu un klientu/patērētāju ir noslēgts, neievērojot līgumslēdzēju pušu vienlīdzības principus?
Lietvedība
06:00, 27. Dec. 2023
Lai veiktu sadarbību ar piegādātājiem, nepieciešams noslēgt piegādes līgumu, tomēr tā forma un saturs mēdz būt ļoti dažādi. Nepieciešams apzināties katras konkrētās situācijas apstākļus un riskus un piegādes līgumos iekļaut vajadzīgos aspektus.
Klausies
Lietvedība
06:00, 11. Dec. 2023
Līgums par preču izplatīšanu ir vienošanās starp divām vai vairāk pusēm, kas nosaka preču izplatīšanas noteikumus un nosacījumus. Šis līguma veids ir plaši izplatīts pasaulē, tomēr vēl aizvien iesaistītajām pusēm ir daudz neskaidru jautājumu. Apskatām, kas ir šī līguma galvenie elementi, kuri normatīvie akti to regulē un kā šis līguma veids atšķiras no citiem.
Lietvedība
10:00, 22. Nov. 2023
Likums neaizliedz nedz darba devējam, nedz darba ņēmējam sagatavot un izsūtīt darba uzteikumu elektroniskā formātā, taču darba uzteikums e-pastā bez e-paraksta, ja par šādu kārtību nav bijusi iepriekšēja vienošanās, darbiniekam nav saistošs.
Lietvedība
08:13, 9. Nov. 2023
Mūsdienās ar vien biežāk dokumentu un failu glabāšanai tiek izmantoti mākoņpakalpojumi – to var izmantot bezmaksas un glabāt informāciju lielos apjoms. Taču vai tas ir droši? Vai ir jāslēdz atsevišķs līgums ar mākoņpakalpojumu sniedzēju, lai varētu pieprasīt atlīdzināt zaudējumus, ja faili ir nozaudēti, izdzēsti vai nozagti?
Lietvedība
08:27, 2. Nov. 2023