Ikvienam zināms, ka par advokāta darbu un tiesāšanos ir jāmaksā. Kā jau par jebko, par ko jāmaksā, rodas arī virkne jautājumu un situāciju ar neskaidriem rīcības scenārijiem. Piemēram, kad maksu par advokāta pakalpojumiem var lūgt segt otrai pusei?

Latvijas medijos beidzamā laikā arvien biežāk parādās ziņas, ka valsts ekonomika un tautsaimniecība piedzīvo samērā stabilu izaugsmi, un Centrālā statistikas pārvalde sabiedrību informē, ka Latvijā novērojams straujākais iekšzemes kopprodukta pieaugums pēdējo septiņu gadu laikā. Vērtējot no praktiskā aspekta, šo ekonomikas rādītāju izmaiņas nozīmē vienu – jo straujāk attīstās valsts ekonomika, jo intensīvāk norit civiltiesiskā apgrozība, kas rada nepieciešamību iesaistīties dažādos civiltiesiskos darījumos. Kapitāla pieaugums un uzkrājumi rosinās personas iegādāties un būvēt īpašumus, investēt dažādos projektos vai nodibināt un attīstīt savu biznesu.

Saprotams, ka ne vienmēr noslēgtie darījumi noritēs gludi un ne vienmēr darījums radīs plānoto rezultātu. Šādā aktīvā civiltiesiskajā apgrozībā tās dalībnieku starpā biežāk rodas civiltiesiski strīdi, kas sākotnēji tiek risināti savstarpēji, taču, nerodot abpusēji pieņemamu risinājumu, līgumslēdzēji, biznesa partneri vai kaimiņi kļūs par prāvniekiem un meklēs taisnīgu strīda risinājumu tiesā. Šādos apstākļos prāvnieki, visticamāk, algos advokātu, kas palīdzētu strīda izskatīšanu nodot tiesas kompetencē.