Dokumentu legalizācija jeb dokumentu īstuma apliecināšana ir publisko dokumentu autentiskuma nodrošināšanas process. Tas nepieciešams, lai vienā valstī izdots publisks dokuments iegūtu juridisku spēku citā valstī, kur dokumentu izmantos. Šajā rakstā aplūkosim dokumentu legalizāciju, kas attiecināma uz Hāgas konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (Konvencija) dalībvalstīm.

No 2019.gada 1.jūlija mainījusies kārtība, kādā tiek legalizēti Latvijā izdoti publiskie dokumenti, kas iesniedzami kādā no Konvencijas dalībvalstīm. Attiecīgi grozījumi veikti Notariāta likumā (pieņemts 2018.gada 1.novembrī, stājās spēkā 2019.gada 1.janvārī), Dokumentu legalizācijas likumā (DLL) (pieņemti 2018.gada 1.novembrī, stājās spēkā 2018.gada 28.novembrī) un likumā "Par Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" (pieņemti 2018.gada 25.oktobrī, stājās spēkā 2019.gada 1.jūlijā). Ar minēto grozījumu stāšanos spēkā Latvijā izdotu publisku dokumentu apliecināšanas ar uzrakstu apostille funkcija nodota Latvijas zvērinātiem notāriem.

Līdz 2019.gada 1.jūlijam šo funkciju veica Ārlietu dienesta darbinieki. Proti, publisko dokumentu legalizāciju ar apliecinājumu bija iespējams veikt tikai Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā Rīgā. Grozījumu DLL anotācijā skaidrots, ka Latvija ir viena no sešām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur Ārlietu ministrija joprojām bija vienīgā iestāde, kas veic dokumenta apliecināšanu ar apostille. Citās ES dalībvalstīs šī funkcija dalīta starp Ārlietu ministriju u.c. iestādēm vai tiesu sistēmai piederīgām amatpersonām atkarībā no apliecināmā dokumenta veida vai to pilnībā veic citas iestādes.