Ikviens – gan organizācija, gan privātpersona – var nokļūt situācijā, kad neesam ar kaut ko apmierināti. Protams, var zvanīt televīzijai vai gānīties internetā, taču iespējami arī citi, lietišķāki risinājumi, un tos aplūkosim rakstā. Šo informāciju der zināt abām pusēm – gan sūdzības iesniedzējam, gan saņēmējam.

Vispirms jābrīdina, ka visu par sūdzībām, to rakstīšanu un izskatīšanu nav iespējams aptvert vienā rakstā, tādēļ šoreiz sniegšu ieteikumus konkrētai rīcībai – sūdzības jeb pretenzijas rakstīšanai, ko parasti izmanto, lai paustu neapmierinātību un risinātu ikdienišķas problēmas. Noskaidrosim, kam un kad rakstīt, kas īsti ir rakstveida forma, kāds ir normatīvais regulējums un kā jāreaģē uz saņemtajām sūdzībām. Savukārt aprīļa numurā tēmu turpināsim, aplūkojot sūdzību noformēšanu, nepieciešamos rekvizītus u.c. saistītos lietvedības jautājumus.

Kas tas ir?

Sūdzība pretenzija, reklamācija – visi šie termini būtībā apzīmē vienu un to pašu. Vārds “sūdzība” ir latviskāks. Lai gan kāda cita ausīm "pretenzija" vai "reklamācija" varbūt skan smalkāk vai piemērotāk, tomēr būtība nemainās.

Kam un kad rakstīt? Protams, vienmēr ieteicams situāciju vispirms mēģināt risināt bez rakstiskās formas, t.i., uz vietas konkrētajā organizācijā vai telefoniski, nevajadzīgi nevairojot papīru kaudzes. Organizācijās, kam klients tiešām ir svarīgs, šādi iespējams atrisināt daudzus jautājumus. Tas ir ātri un vienkārši, un abas puses būs apmierinātas.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) saistībā ar patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja strīdiem ieteikts rīkoties tāpat. Likuma 26.1 pantā paredzēts, ka jebkurš strīds, kas rodas starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, risināms pārrunu ceļā, strīda pusēm cenšoties panākt vienošanos. Ja strīdu starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju nav iespējams atrisināt pārrunu ceļā, patērētājs iesniedz pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam rakstveida iesniegumu.