Ņemot vērā, cik bieži rodas jautājumi par neizmantoto atvaļinājumu kompensēšanu un virsstundu apmaksu, secināms, ka šis ir laiks, kad cilvēki gatavi strādāt daudz, lai, iespējams, nopelnītu vairāk. Situācijas un nodomi mēdz būt dažādi, bet jebkurā gadījumā vērts pārzināt likumdošanas ietvaru, lai virsstundu darbs būtu abpusēji izdevīgs un saskaņots.

Satversmes tiesa (ST) 2019.gada 2.maija sprieduma lietā 2018-14-01 14.punktā norādījusi, ka virsstundu darbs ir darba laika organizācijas jēdziens, ar kuru apzīmē darbu, ko nodarbinātais veic virs tam noteiktā normālā darba pienākumu izpildes laika. Savukārt Darba likuma 136.pantā paredzēts, ka par virsstundu darbu uzskatāms darbs, ko veic virs darbiniekam noteiktā normālā darba laika.

Saskaņā ar likuma 131.pantu normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Savukārt darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, ja viņi šajā darbā nodarbināti ne mazāk kā 50% no normālā dienas vai nedēļas darba laika (proti, ne mazāk kā četras stundas dienā vai 20 stundas nedēļā).