Vasara jau teju klāt, tādēļ uzņēmējiem kļūst aktuāls jautājums par darba līgumu slēgšanu uz noteiktu laiku, piemēram, tikai vasaras sezonai. Tomēr jāņem vērā būtiskas šādu līgumu nianses, kā arī likumdošanas ierobežojumi.

Darba likumā (Likums) noteikts vispārīgs princips, ka līgumus slēdz uz nenoteiktu laiku, savukārt līgumus uz noteiktu laiku (t.s. terminētie līgumi) slēdz izņēmuma kārtā īpašos gadījumos, ja darbs ir specifisks vai tā veikšanai nepieciešami īpaši apstākļi.

Tieši darba devējam ir pienākums pamatot nepieciešamību noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku. Ar pamatojumu jāsaprot ne tikai atsauce uz Likuma 44.pantu, bet arī konkrēti uzņēmumā pastāvoši apstākļi, kas norāda uz šādu nepieciešamību, noteikts Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) 2017.gada 27.aprīļa sprieduma lietā SKC-792/2017 9.1.punktā.