Darba likuma 100.panta 5.daļā noteiktas darbinieka tiesības uzteikt darba līgumu saistībā ar svarīgu iemeslu, kas tikumības un taisnprātības apsvērumu dēļ nepieļauj darba tiesisko attiecību turpināšanu. Lai gan svarīgo iemeslu apstākļus vērtē tiesa, taču, ņemot vērā grozījumus likumā, kas stājās spēkā 2018.gada 28.novembrī, paredzot, ka darba devējs var nepiekrist darbinieka norādītajam svarīgajam iemeslam, tagad arī darba devējam ir nepieciešams zināt, kādi svarīgi iemesli var būt šī uzteikuma pamatā.

Visi darbinieka uzteikumu veidi likumā iekļauti 100.pantā, tomēr šī panta 5.daļā noteiktais darbinieka uzteikums no pārējiem 100.panta uzteikumiem pēc būtības atšķiras, tādēļ likumdevējs paredzējis citādāku regulējumu un ierobežojumus. Šādā uzteikumā ir norādāmi konkrēti apstākļi, kādēļ darbinieks nevar turpināt darbu, 2012.gada 7.marta spriedumā lietā SKC-562/2012 norādījis Senāta Civillietu departaments. To atbilstību svarīgu iemeslu jēdzienam strīda gadījumā vēlāk vērtē tiesa, taču tos svarīgi zināt arī darba devējam, ņemot vērā likuma 112.panta 2.daļā noteiktās darba devēja tiesības nepiekrist darbinieka norādītajam uzteikuma iemeslam.

Saprotams, lai darbiniekam būtu pamats uzteikt darbu saskaņā ar likuma 100.panta 5.daļu, jābūt tā rašanās iemeslam jeb kā atzīts judikatūrā "uzteikuma pamats ir darbinieka subjektīvs vērtējums par izveidojušos situāciju un apstākļiem, viņam nonākot pie kategoriska atzinuma, ka darba tiesisko attiecību turpināšana šo iemeslu dēļ nav iespējama" (Senāta Civillietu departamenta 2017.gada 6.aprīļa spriedums lietā SKC-308/2017. Lai darbinieks nonāktu pie atzinuma, ka nav iespējams turpināt darba tiesiskās attiecības, nepieciešams konstatēt, kādi svarīgi iemesli var pie tā novest.