Gada siltajos mēnešos darbinieki plāno atvaļinājumus, lai uz brīdi atvilktu elpu no ikdienas darbiem. Tomēr praksē nereti dzirdamas sūdzības, ka, lūk, atvaļinājuma plāni nav īstenojušies vai darba devējs nepiekrīt darbinieka plānotajai apmaksātajai prombūtnei. Lai novērstu iespēju, ka atvaļinājumu piešķiršana un izmantošana uzņēmumā rada domstarpības, darba devējiem jābūt informētiem par aktualitātēm, kas saistītas ar atvaļinājumu piešķiršanu.

Tiesības uz atvaļinājumu

Veicinot darbinieku ražību un produktivitāti, jānodrošina ne tikai darba stundas, bet arī laiks atpūtai. Atvaļinājums ir daļa no darbinieka atpūtas laika, kas ļauj atgūt spēkus un sagatavoties jaunam darba cēlienam, tomēr tā pareizai izmantošanai jāņem vērā Darba likuma (DL) normās, tostarp 35. nodaļā "Atvaļinājumi", ietvertās prasības. Atbilstoši DL 150. panta 3. daļai tiesības uz atvaļinājumu jeb atpūtas laiku par pirmo darba gadu darbiniekam rodas, kad pie darba devēja nostrādāti vismaz seši mēneši. Jānorāda, ka darba tiesībās pieļaujams vienoties par citādu atvaļinājuma izmantošanas laiku, tādēļ, abpusēji vienojoties, darbinieks var izmantot atvaļinājumu arī avansā.